Kronbergs: nebija nekādu indikāciju, ka vēlēšanās kaut kas varētu noiet greizi

Darba grupas sanāksmē piedalījās Valsts prezidenta kancelejas, Ministru prezidentes biroja, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), Valsts digitālās attīstības aģentūras, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, "Cert.lv" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvji.

Darba grupa sanāksmē soli pa solim analizēja vēlēšanu gaitu un iesaistīto institūciju atbildību attiecībā uz laika posmu no 2.jūnija, kad sākās iepriekšējā balsošana, līdz 8.jūnijam, kad tika apkopoti un paziņoti vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanu sistēmu veido četri moduļi, no kuriem trīs darbojās sekmīgi, bet viens, kas saistīts ar jau ieskenēto vēlēšanu zīmju centralizētu apkopošanu (vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēmas modulis "SKEN IS"), neskatoties uz iepriekš veiktajiem testiem, vēlēšanu rezultātu apkopošanas laikā strādāja ar zemu veiktspēju.

Iecirkņiem uz tā darbību bija jāgaida pārāk ilgi, tāpēc CVK lēma par manuālas balsu skaitīšanas sākšanu. Darba grupa bija vienisprātis, ka iekšējā komunikācija starp CVK, Valsts digitālās attīstības aģentūru un vēlēšanu iecirkņiem par nepieciešamību sākt manuālo balsu skaitīšanu bija nepilnīga.

Kronbergs pastāstīja, ka šīs nedēļas pirmajā pusē iesaistītie šādā formātā tiksies atkārtoti, pieaicinot arī citu atbildīgo iestāžu pārstāvjus. Tostarp tiks pārrunāta situācija ar sistēmaizstrādātājiem. Viņš klāstīja, ka vēl nav visu nepieciešamo ziņu, tajā skaitā informācijas par veiktspējas testiem un analīzes no visiem iesaistītājiem.

Kronbergs norādīja, ka lēmumu pāriet uz manuālo balsu skaitīšanu būtu bijis iespējams pieņemt arī ātrāk, bet nebija nekādu indikāciju, ka sistēmas nebūs gatavas.

"Vēl nav," uz jautājumu, vai par notikušo ir ierosināta dienesta pārbaude, atbildēja Kronbergs, sakot, ka no sākuma ir jāpārbauda visi fakti, jāuzaicina IT kompānijas, arī auditori, kuri uzraudzīja IT rīkus, lai savāktu visus datus par šo notikumu.

Kronbergs sacīja, ka vēl pagājušajā nedēļā esot "bijusi tāda pārliecība", ka viss strādās pareizi, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu noiet greizi.

"Ja mēs nebūtu par to pārliecināti, mēs noteikti lēmumus būtu pieņēmuši ātrāk," viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka nebija nekādu indikāciju, ka "sistēma nevarētu vilkt".

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Saulīte sacīja, -"ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas,vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli".

"Nekādas indikācijas mums nebija, tāpēc mēs gājām uz priekšu ar plānu," apalvoja Saulīte.

CVK vadītāja norādīja, ka visi vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti un šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka rezultāti nebūtu precīzi. Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, ir "vairākas kontrolsistēmas", viņa sacīja.

Vienlaikus viņa norādīja - ja kāda politiskā partija nāks ar pieprasījumu veikt balsu pārskaitīšanu, tas tiks izdarīts.

Runājot par savu atbildību, Saulīte teica, ka ir gatava uzņemties pilnu atbildību par to, kas ir viņas kompetencē, taču pašlaik tiek runāts par tehniskām kompetencēm, kas nav CVK atbildībā.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskarās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Kā norādīja Tkačenko, ja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbības iemesli būtu uzskatāmi viegli identificējami sistēmā vēlēšanu nakts laikā, VDAA būtu darījuši visu iespējamo, lai to operatīvi novērstu.

Tkačenko atzīmēja, ka kopumā vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņu tika apkalpoti elektroniski, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes skenēja divas trešdaļas iecirkņu.

VDAA apkopotie dati liecina, ka 284 381 jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.

Šie skaitļi arī auditēšanas rezultātā vēlreiz tiks izvērtēti, kas ļaus precīzāk saprast esošās sistēmas veiktspēju, piebilda Tkačenko.

Komentāru par to, vai VDAA direktors Jorens Liops plāno atkāpties no amata, VDAA pārstāvji aģentūrai LETA nesniedza. Savukārt TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā svētdien, 8.jūnijā, Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un VDAA ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.