Putina izteikumi par miera sarunām bija tikai mānīšana. Analītiķi paskaidroja, kāds bija diktatora mērķis (10)

Foto: Reuters/ScanPix

Kremļa līderis un kara noziedznieks Vladimirs Putins ar saviem izteikumiem par Krievijas it kā "gatavību sarunām" patiesībā mēģinājis sajaukt Ukrainas miera samita mērķi, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Putina 14. jūnijā paustais paziņojums par Krievijas iespējamo "gatavību vest sarunas" par nosacījumiem, kas līdzvērtīgi Ukrainas kapitulācijai, mēģināja sajaukt Ukrainas iniciētā miera samita Šveicē mērķi, teikts ISW ziņojumā.

Diktators Putins piektdien, uzrunājot Ārlietu ministrijas vadību, paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību Ukrainā, ja tiks izpildīti vairāki nosacījumi - Ukrainai jāsāk pilnīga karaspēka izvešana no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kurus Krievija, pārkāpjot starptautiskās tiesības, iepriekš pasludinājusi par savu teritoriju.

Putins savas prasības par "miera" sarunām Ukrainā izteica tieši dienu pirms Ukrainas miera samita sākuma, lai vājinātu Rietumu atbalstu Ukrainas likumīgajām prasībām pret Krieviju un novērstu uzmanību no mērķa panākt starptautisku vienprātību jautājumā, kā nodrošināt, lai Krievijas sāktais karš nebeigtos ar negodīgu Krievijas uzvaru.

Vairākas Rietumu amatpersonas ir atzinušas, ka Krievija mēģinājusi izjaukt samitu.

ASV viceprezidente Kamala Herisa sacīja, ka Putina "miermīlīgais" piedāvājums nebija aicinājums uz sarunām, bet gan aicinājums "kapitulēt [Ukrainai]".

Nīderlandes premjerministrs Marks Rute sacīja, ka Krievijai "kādā posmā" vajadzētu iesaistīties miera procesā, lai gan viņš atzina, ka Putins "šobrīd nav ieinteresēts" sarunās un 14.jūnijā, visticamāk, izdeva "smieklīgu miera priekšlikumu".

Zelenskis: Miera samitā saskaņotais rīcības plāns tiks iesniegts Krievijai, lai otrajā samitā varētu panākt kara izbeigšanu

Rīcības plāns, par kuru tiks panākta vienošanās miera samitā Šveicē, tiks iesniegts Krievijas pārstāvjiem, lai otrajā miera samitā varētu panākt reālu kara izbeigšanu, Šveicē notiekošajā pirmajā miera samitā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Tagad Krievijas šeit nav. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja Krievija būtu ieinteresēta mierā, nebūtu kara. Mums kopīgi jāizlemj, ko pasaulei nozīmē taisnīgs miers un kā to var sasniegt patiešām ilgstošā veidā. ANO Statūti mums ir pamats," viņš teica samita pirmajā plenārsēdē.

Kā klāstīja Ukrainas prezidents, kad valstis būs vienojušās par rīcības plānu un tas caurskatāmi tiks parādīts sabiedrībām, "tad par to tiks paziņots Krievijas pārstāvjiem, lai otrajā miera samitā mēs varētu noteikt reālu kara izbeigšanu".

Zelenskis norādīja, ka samitā piedalās 101 valsts un starptautiska organizācija.

"Mums izdevās izvairīties no vienas no sliktākajām lietām - pasaules sadalīšanas pretējos blokos. Ir pārstāvji no Latīņamerikas, Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Āzijas, Klusā okeāna reģiona, Ziemeļamerikas, reliģiskie līderi. 101 dalībnieks. Un nevienam nav privilēģijas lemt par otru. Tā ir patiesa daudzpolaritāte," viņš teica.

Zelenskis gan neprecizēja, vai ir gatavs iesaistīties tiešās sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš piektdien solīja, ka dos rīkojumu par tūlītēju pamieru un sāks sarunas, ja Kijiva sāktu izvest spēkus no četriem Maskavas 2022.gadā anektētiem Ukrainas reģioniem un atteiktos no plāniem pievienoties NATO. Ukraina noraidīja Putina plānu kā manipulatīvu un absurdu.

ASV viceprezidente Kamala Herisa Putina piedāvājumu noraidīja, sakot, ka "viņš neaicina uz sarunām, viņš aicina padoties". Viņa uzsvēra, ka ASV atbalsts Ukrainai nav labdarība, bet gan ir ASV stratēģiskajās interesēs.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons uzstāja, ka ilgtspējīgs miers nevar nozīmēt Kijivas kapitulāciju. "Ir viens agresors un viens upuris," atgādināja Makrons.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs teica, ka pamiers bez "nopietnām sarunām par vadlīnijām ilgstošam mieram" būtu instruments, kā " leģitimizēt Krievijas rīcību, nelikumīgi sagrābjot zemes".

Eiropas Komisijas prezidenta Urzula fon der Leiena pauda pārliecību, ka konflikta iesaldēšana pašlaik, kad Ukrainas teritorijā ir okupantu karaspēks, "nav atbilde". "Patiesībā, tā ir recepte turpmākiem agresijas kariem," viņa sacīja.

Tomēr atsevišķas valstis, kas piedalās samitā, taču nav Kijivas tradicionālo sabiedroto vidū, mudināja uzklausīt arī Maskavu un kritizēja daļu Rietumvalstu sankciju pret Krieviju.

Kijivai ir jābūt gatavai "sarežģītam kompromisam", ja tā vēlas izbeigt konfliktu, brīdināja Saūda Arābijas ārlietu ministrs ārlietu ministrs Faisals bin Farhans.

Savukārt Kenijas prezidents Viljams Ruto kritizēja nesen pieņemto G7 valstu lēmumu piedāvāt 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu Ukrainai, par ķīlu ņemot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

"Vienpusēja Krievijas aktīvu atsavināšana ir vienlīdzīgi nelikumīga," Ruto teica runā, kurā Krievijas iebrukumu Ukrainā raksturoja, kā "šausminošu asinsizliešanas un iznīcības ainu".

Samits turpināsies arī svētdien. Lai gan Zelenskis ir paudis lielas cerības par samita iznākumu, citi tā dalībnieki nav optimistiski par iespējām reāli izbeigt karu.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu