Krievija varētu saīsināt lēmumu pieņemšanas laiku kodolieroču izmantošanai

Apollo.lv
Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Krievijas diktators Vladimirs Putins. Foto: Artyom Geodakyan/AP

Krievija, pasaules lielākā kodolvalsts, varētu saīsināt oficiālajā politikā noteikto lēmumu pieņemšanas laiku kodolieroču izmantošanai, ja Maskava uzskatīs, ka draudi pieaug, paziņoja parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, vēsta "Reuters".

Karš Ukrainā ir izraisījis lielāko konfrontāciju starp Krieviju un Rietumiem kopš 1962. gada Kubas raķešu krīzes, un pagājušajā mēnesī kara noziedznieks Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija varētu mainīt savu oficiālo kodolieroču doktrīnu, kurā izklāstīti nosacījumi, kādos šādus ieročus var izmantot.

Svētdien valsts ziņu aģentūra RIA citēja parlamenta apakšpalātas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andreju Kartapolovu, kurš sacīja, ka gadījumā, ja draudu līmenis palielināsies, varētu mainīt lēmumu pieņemšanas laiku šādu ieroču izmantošanai.

"Ja mēs redzam, ka izaicinājumi un draudi palielinās, tas nozīmē, ka mēs varam kaut ko koriģēt (doktrīnā) attiecībā uz kodolieroču izmantošanas laiku un lēmuma pieņemšanu par šo izmantošanu," RIA citē Kartapolova teikto.

Kartapolovs, kurš savulaik komandēja Krievijas spēkus Sīrijā un tagad ir likumdevējs no valdošās partijas "Vienotā Krievija", piebilda, ka ir pāragri runāt par konkrētām izmaiņām kodoldoktrīnā.

Krievijas 2020. gada kodolieroču doktrīnā ir noteikts, kādos gadījumos tās prezidents apsvērtu kodolieroču pielietošanu.

Saskaņā ar Amerikas Zinātnieku federācijas datiem Krievija un ASV ir lielākās kodolvalstis pasaulē, un tām pieder aptuveni 88 % no pasaules kodolieročiem.

Jau ziņots, ka, saskaroties ar daudzajiem konfliktiem visā pasaulē, kodolvalstis stiprina savus atomieroču arsenālus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaits strauji pieaug.

"Lai gan kopējais pasaules kodolgalviņu skaits turpina samazināties, jo Aukstā kara laika ieroči tiek pamazām demontēti, mums par nožēlu jānovēro (..) kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaita pieaugums," norādījis SIPRI direktors Dens Smits.

"Šī tendence, domājams, turpināsies un tuvāko gadu laikā, iespējams, pastiprināsies," atzinis Smits, piebilstot, ka tas ir ļoti satraucoši.

Izstrādājamo kodolieroču skaits arī pieaug, jo valstis paļaujas uz kodolatturēšanu, teikts ziņojumā.

No 12 121 kodolgalviņas, kas šī gada janvārī bija fiksētas visā pasaulē, 9585 atradās armiju noliktavās iespējamajai pielietošanai.

3904 no šīm kodolgalviņām bija uzstādītas uz raķetēm vai lidmašīnām. Tas ir par 60 vairāk nekā pagājušā gada janvārī.

Kodolgalviņu skaits desmitgadēm ilgi ir samazinājies, taču tas noticis pamatā uz to Krievijas un ASV atomieroču rēķina, kas tikuši norakstīti pēc Aukstā kara.

Saskaņā ar SIPRI datiem bez ASV un Krievijas kodolieroči ir vēl septiņām valstīm - Ķīnai, Francijai, Lielbritānijai, Pakistānai, Indijai, Izraēlai un Ziemeļkorejai.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu