Tāpat LKF viceprezidents atzīmēja, ka varētu īstenot hibrīda modeli, kurā iesaistītos otrā pensijas fonda turētāji un AS "Finanšu institūcija "Altum"", kas zināmā mērā izpirktu šo zemi kā finanšu aktīvu un, piemēram, nodotu apsaimniekošanai LVM, gūstot atdevi. Tomēr šajā gadījumā ar laiku šāds īpašums atkārtoti būtu jālaiž tirgū.
"Ja gribam, ka Latvijas kapitālā, privātā vai valsts, atgriežas šīs zemes, tas bez Latvijas valsts iesaistes cenas dēļ nav iespējams," uzsvēra Klauss, piebilstot, ka LVM kontā nav tādas naudas, lai patlaban šādu darījumu veiktu, tāpēc ir jādomā, kā šādu kapitālu piesaistīt. Kā potenciālas kapitāla piesaistes iespējas viņš minēja - obligācijas kotēt biržā, vai arī veidot LVM meitas uzņēmumu un veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).
"Sodra" paziņojumā teikts, ka grupa meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.
"Sodra Skog" uzņēmējdarbības jomas vadītājs Pēters Kārlssons norāda, ka "Sodra" misija ir gādāt par tās biedru mežiem, nevis pašam būt meža īpašniekam. "Tādēļ esam ierosinājuši pārdošanu, un pašlaik rit process, lai atrastu īsto pircēju. Taču mēs nesteidzamies," viņš teica.
Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) tviterī atzīmē, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja un jāiegādājas piedāvātie meži, piebilstot, ka tas ir nacionālo interešu jautājums, tostarp valsts drošības un ekonomiskās drošības.
Tāpat ministrs skaidro, ka tā ir iespēja droši ieguldīt Latvijas iedzīvotāju pensiju fondu līdzekļus valsts mežos.