Padomes pārstāvji uzskata, ka Rožkalne nespēs būt objektīva, komentējot šo lietu.
Tiesas sastāvs padomes pārstāvju teiktajam nepiekrita, papildinot, ka Rožkalnes uzklausīšana tiesas sēdē nav liecības sniegšana, bet tā ir vērsta vien uz šaura temata izprašanu, proti, lai tiesa skaidrāk izprastu mediju darbu un struktūru.
Iepriekš spriedumu bija plānots pasludināt pērn 25.aprīlī, tad - 20.jūnijā, bet vēlāk nolemts atsākt skatīt lietu.
Iepriekš pirmās instances tiesa atstāja negrozītu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par licences anulēšanu.
Tiesa norādīja, ka izteiksmes brīvību var ierobežot noteiktos gadījumos, piemēram, ja pārkāpj aizliegumu paust aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību. Tostarp Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts paredz programmas veidošanas ierobežojumu, proti, programmā nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.
Tiesa informē, ka NEPLP bija uzsākusi pret pieteicēju vairākus administratīvo pārkāpumu procesus. Šajā lietā centrālais pārkāpums saistīts ar 2022.gada 1.decembra raidījumu, kur "Doždj" žurnālists izplatīja informāciju par apstākļiem, kādos dzīvo Krievijas mobilizētās personas, kā arī minēja, ka daudziem karavīriem varēja palīdzēt ar aprīkojumu un vienkārši ar elementārām ērtībām frontē.
Tiesa norāda, ka jāņem vērā, ka Krievija gan ar starptautiskiem, gan Latvijas lēmumiem ir atzīta par agresorvalsti. Aicinājums atbalstīt agresorvalsts bruņotos spēkus apdraud Latvijas drošību, proti, Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, kas uzsākusi bruņotu konfliktu, iebrūkot citā neatkarīgā valstī Ukrainā. "Doždj" ir guvusi plašu atzinību kā Krievijas neatkarīgais medijs, tomēr tas ir tikai viens aspekts.