:format(webp)/nginx/o/2024/04/24/16028094t1hab68.jpg)
Saeimas deputāti šodien par Latvijas Bankas padomes locekļiem atkārtoti apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Māri Kāli un Zitu Zariņu.
Par Kāļa apstiprināšanu amatā nobalsoja 74 deputāti, bet desmit deputāti balsoja "pret". Par Zariņas apstiprināšanu nobalsoja 75 deputāti, "pret" balsoja desmit deputāti.
Vienīgie deputāti, kuri balsoja "pret" abos balsojumus, bija deputāti no partijas "Stabilitātei" un deputāte Viktorija Pleškāne.
Lūgumu viņus pārvēlēt amatos parlamentam izteica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš aicināja tādējādi ļaut turpināt iesāktos un īstenot jaunus darbus Kāļa un Zariņas pārraudzības jomās.
Latvijas Banka norādījusi, ka Kāļa atbildības jomas ir saistītas ar finanšu stabilitāti un makrouzraudzību, finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu un tirgus operācijām, kā arī finanšu plānošanas un kontroles sistēmas un personāla vadību.
Tikmēr Zariņa pārrauga skaidrās un bezskaidrās naudas nodrošināšanas un attīstības jomas, ir iesaistīta digitālā eiro projekta īstenošanā, atbild par inovācijām, datu un statistikas, audita un informācijas tehnoloģiju jomām.
Kālim līdzšinējais amata pilnvaru termiņš beigsies 12.martā, savukārt Zariņai - 14.aprīlī.
Latvijas Bankas padomē strādā arī Kazāks, kuru Saeima 2025.gada 6.februārī ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otru termiņu, Santa Purgaile un Kristīne Černaja-Mežmale, kurām abām pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2028.gada 1.janvārī, kā arī Ilze Posuma, kurai pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2027.gada 2.jūlijā.
Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viena un tā pati persona var būt par padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Latvijas Bankas likums paredz, ka padomē ir septiņi padomes locekļi. Tomēr pēc Andra Vilka nāves Kazāks septīto padomes locekli apstiprināšanai amatā Saeimai nav virzījis un ir paudis, ka rosinās izmaiņas likumā, lai padomes sastāvu samazinātu līdz sešiem locekļiem.