/nginx/o/2025/03/07/16702513t1ha5fd.jpg)
Augstākā tiesa (AT) atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts Rīgas domes deputātes Innas Djeri (LKS) pieteikums, kurā apstrīdēts Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums liegt 2022.gada 13.maijā rīkot sapulci Rīgas Rātslaukumā, lai iebilstu pret Rīgas domes rīcību, novācot ziedus, kas bija nolikti pie Uzvaras parka pieminekļa 9. un 10.maijā, informēja tiesā.
AT spriedumā uzsvērts, ka Satversmes 103.pantā noteiktā pulcēšanās brīvība ir uzskatāma par būtisku demokrātiskās sabiedrības elementu, kas nodrošina sabiedrības iespēju ietekmēt politiskos procesus, tostarp arī kritizējot valsts varu un protestējot pret valsts rīcību. Tomēr var pastāvēt gadījumi, kad demokrātiskā sabiedrībā ir pieļaujams šīs tiesības ierobežot, proti, ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir nepieciešams Satversmes 116.pantā norādīto interešu aizsardzībai un ir samērīgs.
Tiesā spriedumā norāda, ka rajona tiesa lika pārlieku uzsvaru uz sapulces organizētāju atbildību par kārtības un drošības apdraudējumu novēršanu un nepietiekami izvērtēja policijas iespējas kārtības un drošības apdraudējumus novērst, taču tas nav pamats sprieduma atcelšanai, jo rajona tiesa ir vērtējusi pulcēšanās brīvības ierobežojumu ar citu leģitīmu mērķi - aizsargāt demokrātiskas valsts iekārtu.
AT atzina, ka rajona tiesa pamatoti secinājusi, ka bija liela iespējamība, ka sapulce radītu platformu Krievijas agresijas attaisnošanai un kara noziegumu slavināšanai. Līdz ar to sapulce radītu vidi Latvijas demokrātisko vērtību un demokrātiskās iekārtas aizskārumam un platformu tādu noziedzīgu nodarījumu īstenošanai, par kuriem atbildība paredzēta, piemēram, Krimināllikuma 74.1pantā.
Spriedums nav pārsūdzams.
Kā vēstīts, Valsts drošības dienests (VDD) sniedza Rīgas domei negatīvu atzinumu par Latvijas Krievu savienības (LKS) iecerēto mītiņu Rātslaukumā.
Arhīva foto: 9. maija pēcpusdiena un vakars Uzvaras parkā (2022.gads)