"Stabilitātei" prasa satiksmes ministram skaidrot "airBaltic" valdes priekšsēdētāja atlasi un atalgojumu

Opozīcijas deputāti pieprasījumā, kuru trešdien Saeima nodeva skatīšanai Pieprasījumu komisijā, lūdza sniegt atbildes par to, kādas galvenās prasības tiks izvirzītas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amata kandidātam, vai kandidātam tiks izvirzītas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī, vai valdes priekšsēdētāja amatu varēs ieņemt ārzemnieks, kuram nav Latvijas valsts pilsonības.

Līdztekus deputāti prasa skaidrot, vai tiks pārskatīts "airBaltic" valdes priekšsēdētāja algas apmērs, kā arī, vai ir noteikti algas "griesti" šim amatam.

Tāpat "Stabilitātei" deputāti vēlas zināt, cik liela kompensācija ir paredzēta bijušajam "airBaltic" valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam par pirmstermiņa darba līguma laušanu saskaņā ar noslēgto darba līgumu un vai tā tiks izmaksāta.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.

Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums".

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Savukārt konkurss uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatu, pēc "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētāja Andreja Martinova iepriekš sacītā, tiks izsludināts tuvākajā laikā.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.