Atpūtniekus aicina aplūkot mazāk zināmās dabas vietas

Apmeklētāju skaits pavasara laikā ir tradicionāli augsts vieglāk sasniedzamajās dabas vietās, piemēram, Ogres Zilie kalni, dabas parks "Ragakāpa" vai pie Liepājas ezera. Starp dabas parkiem populārākie ir "Abavas senleja" un "Augšdaugava". Dabas parks "Pape" ir ļoti apmeklēts peldsezonā, bet pavasarī cilvēku tur ir mazāk. Savukārt dabas parks "Salacas ieleja" ir populārs laivošanas galamērķis, bet mazāk cilvēki sastopami pārgājienu maršrutos.

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pērn fiksēti aptuveni 18 miljoni apmeklējumu. No tiem lielākā daļa saistīta ar vietējo iedzīvotāju ikdienas atpūtu brīvā dabā, kam seko viendienas ceļotāju apmeklējums no tuvākajām pilsētām un braucieni tūrisma nolūkos, piemēram, pārgājieni, dabas izziņa, laivošana, velo braucieni un citi. Mazāko daļu veido nakšņojošo tūristu apmeklējumi.

Pārāk liels apmeklētāju skaits populāros dabas objektos rada neērtību pašiem apmeklētājiem, vienlaikus tā ir arī pārmērīga slodze uz dabu jutīgās vietās, norāda DAP. Tāpēc DAP un Vidzemes Augstskola (ViA), analizējot dabas teritoriju noslodzi, mudina ikvienu baudīt dabu bez drūzmas mazāk zināmās vietās.

Analizējot tendences sabiedrībā, redzams, ka aizvien vairāk apmeklējumu dabā saistīti ar aktīvo atpūtu un veselīgu dzīvesveidu. Savukārt samazinās dabā būšanas gadījumu skaits, lai ievāktu dažādus dabas resursus pašpatēriņam - ogošana, sēņošana, medības un citas, atklāj Reinika.

DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa informē, ka daudzviet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir izbūvēta ērta infrastruktūra. Taču teritorijās esošie dabas objekti atšķiras pēc to apmeklētības līmeņa, ko ietekmē to atrašanās vieta līdzās lielākajām pilsētām un dabas objektu popularitāte.

DAP iesaka ieskatīties tīmekļvietnē "www.tiekamiesdaba.lv", kur apkopota informācija par aptuveni 700 dabas takām un gartakām, skatu torņiem, laivošanas un velo maršrutiem, putnu vērošanas vietām un citiem dabas objektiem.

Ezeriņa skaidro, ka četri Latvijas nacionālie parki ir populāri galamērķi, kur līdzās ļoti zināmiem dabas objektiem ir arī krāšņas, bet ne tik zināmas un cilvēku apmeklētas vietas. Vislielākā tūrisma vietu daudzveidība un augstāks apmeklējumu skaits ir Gaujas Nacionālajā parkā, jo īpaši Siguldas apkārtnē. Lai arī dažādas alas ir ļoti zināmi objekti, Gaujas Nacionālajā parkā vērts aplūkot daudzveidīgus iežus un klinšu atsegumus, kas veidojušies miljoniem gadu laikā - Līču-Laņģu klintis, Ērgļu klintis, Sietiņiezis un daudzveidīgus iežu atsegumus laivošanas maršrutos Gaujas krastos, iesaka Ezeriņa.

Arī Ķemeru Nacionālā parka Lielā Ķemeru tīreļa laipa un apkārtne ir populāra cilvēku izvēle, taču parkā ir arī cilvēku mazāk apmeklētas vietas, piemēram, Dumbrāju laipa, Kaņiera pilskalna taka, Zaļās kāpas taka un Dunduru pļavas.

Slīteres Nacionālajā parkā populāra ir piejūra, īpaši Kolkasrags, bet mazāk apmeklēta ir Šlīteres bāka, Šlīteres dabas taka Zilajos kalnos un Pēterezera taka. Savukārt plašas pārgājienu iespējas ar zemāku tūristu skaitu piedāvā Rāznas Nacionālais parks, stāsta DAP pārstāvji.

Ieteicams galamērķis ir arī aizsargājamo ainavu apvidi, kur cilvēku skaits nav tik liels. Piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", "Vestiena", "Vecpiebalga", arī "Augšzeme" pašlaik paveras tālas skatu perspektīvas, bet drīzumā atklāsies daudzveidīgi zaļie dabas toņi, rosina DAP.

ViA zinātniskā institūta vadošais pētnieks Andris Klepers uzsver, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir paredzētas retu un apdraudētu dabas vērtību aizsardzībai, tāpēc tajās pret dabu jāizturas īpaši saudzīgi, sevišķi pavasarī, kad dzīvniekiem un putniem ir ligzdošanas un mazuļu laiks.