/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/01/26/16616054t1hbf5f.jpg)
Visticamāk, galvenais iemesls, kas attur Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko no spēku sūtīšanas uz Ukrainu, ir bailes no dzīvā spēka zaudējumiem un sabiedrības reakcijas, kas var apdraudēt režīma stabilitāti, teikts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā.
2022.gadā Baltkrievija atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, ļaujot Krievijas bruņotajiem spēkiem veikt potenciāli izšķirošo triecienu Kijivai no savas teritorijas. Arī turpmākajā kara gaitā Baltkrievija ir atbalstījusi Krievijas agresiju, izvairoties no savu bruņoto spēku tiešas iesaistīšanas karadarbībā.
Visticamāk, galvenais iemesls, kas attur Lukašenko no spēku sūtīšanas uz Ukrainu, ir bailes no dzīvā spēka zaudējumiem un sabiedrības reakcijas, kas var apdraudēt režīma stabilitāti. Tā vietā Minska ir izvēlējusies pastiprināt naidīgu retoriku un kaitnieciskas darbības pret kaimiņvalstīm, lai Maskavas acīs saglabātu uzticama un noderīga sabiedrotā tēlu, norādījis dienests.
Baltkrievijas bruņotie spēki doktrināri ir veidoti tā, lai spētu īstenot aizsardzības operācijas savas valsts teritorijā. Tajā pašā laikā tie ir trenēti sadarboties ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, ko pierāda pirmskara periodā notikušās abu valstu plaša mēroga kopējās mācības. Visticamāk, pēc aktīvās karadarbības beigām šī sadarbība turpināsies un atgriezīsies iepriekšējos apmēros, secinājis MIDD.
Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība ir cieši nostiprināta Krievijas un Baltkrievijas Savienotās valsts militārajā doktrīnā, Krievijas un Baltkrievijas līgumā par drošības garantijām Savienotās valsts ietvaros, kā arī vairākos citos dokumentos. Baltkrievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi turpina ražot un piegādāt Krievijai nozīmīgas stratēģiskā apbruņojuma komponentes.
Kopš 2023.gada Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas vairākkārt ir publiski izteikušās par Krievijas nestratēģisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, Lukašenko ne reizi vien ir paziņojis, ka šie ieroči jau atrodas Baltkrievijā. Neraugoties uz atsevišķiem Lukašenko izteikumiem, visticamāk, Krievija saglabās pilnu kontroli pār kodolieroču uzglabāšanu un pielietošanu, norādīts pārskatā.
No militārā viedokļa kodolieroču izvietošanai Baltkrievijas teritorijā nav lielas taktiskas vai operacionālas nozīmes, jo Krievijas rīcībā ir pietiekami daudz un dažādi šādu ieroču nesēji, kas būtu līdzvērtīgi efektīvi arī no Krievijas teritorijas, secinājis MIDD.
Savukārt ģeopolitiski šis solis nodrošina Krievijai papildu ietekmes sviras un nostiprina Minskas atkarību no Maskavas. Ņemot vērā kodolieroču stratēģisko nozīmi, jebkura potenciāla Baltkrievijas stabilitātes apdraudējuma gadījumā kodolieroču drošību Krievija izmantos kā argumentu, lai attaisnotu savu iejaukšanos, norādījis dienests.
MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.