Kas notiks ar Purvīša balvu? LNMM ir atvērts sadarbības piedāvājumiem (1)

Viņa uzsvēra, ka nepilnu 20 gadu laikā Purvīša balva ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem laikmetīgās vizuālās mākslas notikumiem Latvijā. Lāce skaidroja, ka Purvīša balvas ideja dzima no nepieciešamības pēc regulāras un sistemātiskas mākslas procesu izvērtēšanas un vēlmes izcelt sasniegumus un nosaukt izcilības.

2008.gada janvārī, vienojoties trim partneriem - LNMM, SIA "Alfor" un kultūras projektu aģentūrai "Indie" -, bija likti balvas pamati, izstrādāts nolikums, panākta savstarpēja sapratne par balvas labāko funkcionēšanas modeli, pauda LNMM direktore.

Viņa vērsa uzmanību uz balvas nolikumu, kas paredzēja, ka divu gadu ciklā strādā neatkarīga ekspertu grupa, kas izvirza māksliniekus, kuru veikums vislabāk atspoguļo laikmeta garu, uzrāda māksliniecisko kvalitāti un mērķtiecīgu izvērstu tēmas risinājumu.

Lāces ieskatā viss izvērtēšanas process, kas ietver gan ekspertu darbu, gan starptautiskas žūrijas gala lēmumu, nodrošināja daudzpusīgu redzējumu, kā arī sekmēja Latvijas mākslinieku starptautisko atpazīstamību.

"Kopš pirmās balvas pasniegšanas 2009.gadā tā ne tikai apliecinājusi mecenātisma nozīmību Latvijas kultūrā, bet arī veicinājusi diskusijas par laikmetīgās mākslas attīstību, aktuālo problemātiku un mākslinieka personības lomu procesos," klāstīja LNMM direktore.

Viņa uzsvēra, ka nozīmīgs ir to mākslinieku skaits, kuru sniegums vērtēšanas gaitā ticis analizēts. Par atskaites punktu ņemot 2007.gadu, ar kuru sākās izvērtējums, līdz 2024.gadam ieskaitot, tie ir 224 autori vai autoru grupas, kas nonākuši ekspertu uzmanības lokā. Kopš 2009.gada kopā ir pasniegtas deviņas Purvīša balvas, ko pavadījusi ne tikai mākslas procesu dokumentēšana, bet arī raisījušās plašākas diskusijas par mākslas lomu mūsu sabiedrībā.

LNMM direktore norādīja, ka šis gads iezīmē robežšķirtni sadarbībai ar SIA "Alfor", balvas organizatoriem vienojoties, ka SIA "Alfor" pārtrauc būt Purvīša balvas stratēģiskais partneris. Lāce akcentē, ka LNMM kā viens no balvas organizatoriem, muzejs ir atvērts sadarbības piedāvājumiem iespējamai Purvīša balvas turpināšanai. LNMM uzskata, ka visa Purvīša balvas procesa organizācija un radītā pievienotā vērtība bija profesionāli augstā kvalitātē un noteikti redzam turpinājumu.

Lāce atzīmēja, ka Kultūras ministrijas (KM) iedibinātā valsts balva vizuālajā mākslā ir ļoti vajadzīga kā plašāka lauka aptvērēja, ko nosaka nomināciju daudzums, līdzās māksliniekiem ietverot arī teorētiķus, kā arī regularitāte, piešķirot balvu katru gadu.

LNMM direktore uzsvēra, ka Purvīša balva jau ir tikai viens no redzamajiem rezultātiem, kas organiski izaug no nepieciešamības apzināt, izvērtēt un analizēt procesu. Līdz ar to var pastāvēt visai daudzveidīgas atbalsta formas. Tai skaitā arī vairākas balvas.

"Tieši tāpat, kā nesen sniedzām informāciju par mākslinieces Vijas Celmiņas fonda stipendiju mākslinieka radošam darbam, par ko ir panākta vienošanās, parakstot sadarbības līgumu starp LNMM un Vijas Celmiņas fondu uz desmit gadu periodu," pauda Lāce.

LETA jau rakstīja, ka aprīlī Purvīša balvas mākslā organizētāji noslēdza 18 gadus ilgo sadarbību ar Jāni Zuzānu un uzņēmumu SIA "Alfor". Līdz tam Purvīša balvu vizuālajā mākslā organizēja LNMM sadarbībā ar azartspēļu organizētāju "Alfor" un kultūras projektu aģentūru "Indie".

"Neizslēdzam balvas nozīmīgo potenciālu un iespējas rast iespējas balvu turpināt, bet tas ir darba un nākotnes sadarbības jautājums", norādīja LNMM direktore Māra Lāce, izsakot pateicu Zuzānam par ieguldījumu un atbalstu laikmetīgās mākslas popularizēšanā.

Aprīļa beigās notikušajā preses konferencē Zuzāns norādīja, ka balvas organizatori "zina, ko dara", un turpmākajā balvas pastāvēšanas nodrošināšanā nebūs problēmu iesaistītes kādam citam "domājošam uzņēmumam".

"Mūsu mērķis bija atbalstīt šo procesu brīdī, kad nekas nenotika, taču tagad, kad Nacionālā kultūras padome lēmusi par vizuālās balvas izveidi ar vairākām nominācijām, sapratām, ka darbs ir izdarīts," atzina Zuzāns.

Viņa ieskatā 18 gadu balvas pastāvēšanas periods ir pietiekams laiks, jo valsts institūcijas pašas sāk iesaistīties vizuālās mākslas sasniegumu izcelšanā ar saviem līdzekļiem un resursiem.

Savukārt pagājušā gājušā gada maijā KM Nacionālā kultūras padome trešdien atbalstīja nozares gada balvas vizuālajā mākslā dibināšanu. Ierosinājumu veidot nozares gada balvu iesniegusi KM konsultatīvā institūcija - Latvijas Vizuālās mākslas padome.

Balvas izveides nepieciešamība tiek pamatota ar argumentu, ka vizuālās mākslas nozare ir līdzvērtīga citām kultūras nozarēm, kurās šādi nacionālas nozīmes apbalvojumi jau ir, veicinot regulāru un kvalitatīvu nozares attīstības izvērtējumu un izceļot būtiskākos sasniegumus, piemēram, "Lielais Kristaps" kinomākslā, "Spēlmaņu nakts" balva teātra mākslā, Lielā Mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, "Zelta ābele" grāmatu mākslā.