Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

VIDEO Ar Strupišu pirms pārvēlēšanas tiksies četras Saeimas frakcijas

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs piedalās Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvirza kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, vēlē Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju un Disciplinārtiesas locekli.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs piedalās Augstākās tiesas plēnumā, kurā izvirza kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, vēlē Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju un Disciplinārtiesas locekli. Foto: Edijs Pālens/LETA

Pērn publicēts OEDC pētījums liecina, ka pavisam nedaudz, bet pieaugusi Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesām. Liela loma tajā, vai tiesu sistēma ir sakārtota, ir Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Šovasar pilnvaru termiņš šajā amatā beidzas Aigaram Strupišam. Savu kolēģu vērtējumā viņš atzīts par piemērotāko, lai paliktu šai amatā vēl uz pieciem gadiem. Nākamceturtdien par to jābalso Saeimai. Tomēr ne visas parlamenta frakcijas patlaban steidz viņam paust atbalstu. Jautājumu lokā lietu skatīšanas ilgums, tiesnešu darba kvalitāte, kā arī plašu rezonansi izraisījusī pārbaude pret ģenerālprokuroru, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).

Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada arī Tieslietu padomi. Šai amatā Aigars Strupišs ir piecus gadus un viņš paudis vēlmi darbu turpināt vēl vienu termiņu. Pirms mēneša Augstākās tiesas senatori viņu atzina par labāko no trim kandidātiem, Slēgtā balsojumā par Aigaru Strupišu nobalsoja 17 mit no 33-trim kolēģiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima. Un jau šonedēļ Aigars Strupišs tikās ar dažām parlamenta frakcijām. Dienaskārtībā jautājumi par tiesu neatkarību, darba kvalitāti, tiesas procesu ilgumu.

Bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu tiesā skata jau 16 gadus un joprojām nav sagaidīts Augstākās tiesas verdikts. Patlaban likumi tik garus iztiesāšanas termiņus vairs nepieļaujot. Tiesnešiem gadījumos ar aizdomīgi ilgi slimojošajiem vai ārzemēs bēguļojošajiem apsūdzētajiem tagad esot tiesības pieņemt spriedumu aizmuguriski, skaidro Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš intervijā stāsta, ka tiesas procesi kopumā kļūstot īsāki.

To nevar teikt par noslepkavotā advokāta Mārtiņa Bunkus kriminālprocesa virzību tiesu gaiteņos. Lai gan pirmās instances spriedums bija gatavs pērn novembrī, triecientempā iztulkotas apelācijas sūdzības un šā gada aprīlī lieta nodota skatīšanai apelācijas instancē, Rīgas apgabaltiesa pirmo sēdi nozīmējusi tikai pēc pusgada -16.oktobrī.

Bunkus lietas tiesnesis Guntars Kveska raidījumam uzsver, ka pusgads bijis vajadzīgs, ņemot vērā visu trīs tiesnešu noslodzi un lai pagūtu iepazīties ar 89 sējumu materiāliem. Kriminālprocesa likums nosaka, ka lietās ar apcietinātajiem saprātīga termiņa nodrošināšana ir visbūtiskākā. Garais tiesvedības laiks var dot pamatu apsūdzētajiem prasīt soda samazināšanu.

Strupiša pirmais pilnvaru termiņš iezīmēja arī nepieciešamās pārmaiņas, tam, kā izmeklēšanas tiesneši piemēro drošības līdzekļus. Tie neatbilda hibrīdkara apstākļiem un ļāva Latviju pamest vairākām ar Putina režīmu saistītām personām.

Pieauga arī lietu skaits par vardarbību ģimenē un tiesneši arī pēc traģiskā Jēkabpils gadījuma pieņēma kļūdainus lēmumus, neskatoties uz izstrādātām vadlīnijām.

Saeimas frakcijas, kas šonedēļ tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, pauž atbalstu viņa pārvēlēšanai. Dienu pirms balsojuma ar Aigaru Strupišu uzklausīs arī pārējās parlamenta frakcijas. Vienīgi Stabilitātei deputāti ar viņu netiksies un neatbalstīs.

Strupiša pārvēlēšana notiek laikā, kad noticis nebijis gadījums Latvijas tiesu sistēmā. Viņš rosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamu likuma pārkāpumu. Tā saistīta ar ģenerālprokurora rīcību tā dēvētajā ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā. Kriminālprocesu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena apliecinājusi, ka viņa ir uzrakstījusi trauksmes ziņojumu par Stukāna spiedienu. Tiek vērtēts, vai ģenerālprokurors nav mēģinājis ietekmēt prokurori rīkoties pretēji viņas pārliecībai.

Vai ir pamats ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai, šobrīd vērtē pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, bet, konstatējot kādu no atlaišanas pamatiem, būs jābalso 36 sešiem AT senatoriem.

"Nekā personīga" zināms, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns no 2.jūnija plāno likvidēt nodaļu, kurā strādāja prokurore Jirgena. Stukāns iepriekš klāstīja, ka Jirgenas pārstāvētajā Ģenerālprokuratūras Korupcijas koordinācijas nodaļā esot zema noslodze un neesot jaunu lietu.

Vairāki Saeimas deputāti "Nekā personīga" minēja, ka šie notikumi ietekmēs viņu balsojumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja darba turpināšanu. Jo, kaut arī informācija ir nepatīkama un parādījās laikā, kad notiek konkurss par nākamo ģenerālprokuroru, ziņas par iespējamiem pārkāpumiem netika noklusētas vai izspriestas šaurā lokā.

Video: NP sižets

Komentāri
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu