/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2020/07/03/13186334t1h1d59.jpg)
Pirms trim mēnešiem Baltijas valstis beidzot atvienojās no Krievijas elektrības tīkla un pievienojās Eiropai. Taču pilnvērtīgu enerģētisko patstāvību mēs aizvien neesam sasnieguši. Arī to gadiem ilgi ir sabotējusi Krievija. Netapušās Lietuvas atomelektrostacijas dēļ Baltijā aizvien trūkst jaudu. Latvijā politiķiem patīk apgalvot, ka mums viss ir labi, problēma ir kaimiņos. Taču viņi noklusē faktu, ka Rīgas termoelektrostacijai jau tuvākajos gados būs jāsamazina apgriezieni. Igaunija enerģijas deficītu risina, jau vairākus gadus virzot savas kodolspēkstacijas projektu. Šonedēļ Latvijas valdība spēra pirmo soli, lai palīdzētu kaimiņiem vai, kā cer daži nozarē, būvētu savu kodolenerģijas programmu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).
Vecās Ignalinas AES slēgšana bija viens no nosacījumiem Lietuvas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Stacija bija identiska Černobiļā avarējušajam reaktoram ar visām tā nepilnībām, un tādēļ tika uzskatīta par nedrošu. Baltijas valstis vienojās kopīgi finansēt jaunas atomelektrostacijas celtniecību Visaginā, netālu no Ignalinas. Vienošanos parakstīja 2006. gadā, taču tā iestrēga strīdos ar poļiem un iekšējos Lietuvas skandālos. Lietuvieši atrada investoru no Dienvidkorejas, bet tas pēdējā brīdī atteicās. Tolaik "Nekā personīga" ziņoja, ka uz brīdi Krievijas prezidenta krēslā iesēdušais Dmitrijs Medvedevs, viesojoties šajā Āzijas valstī, piedāvāja investoram ienesīgus elektrolīniju modernizācijas līgumus, ja tas atteiksies no kodolspēkstacijas būvēšanas Baltijā.
Projektu līdz galam sagrāva Baltkrievijas plāns būvēt kodolstaciju Astrovecā, kā arī Krievijas paziņojumi par tādu pašu projektu Kaļiņingradā. Stacijas būvniecībai Visaginā zuda jēga.
Kad 2010.gada nogalē Latvijas prezidents Valdis Zatlers apmeklēja Maskavu, Vladimirs Putins, kurš tobrīd bija Krievijas premjers, izteica piedāvājumu arī Latvijai piedalīties Kaļiņingradas projektā. Eksperti jau tolaik to vērtēja kā blefu, ar mērķi sabotēt Baltijas enerģētisko neatkarību. Baltkrievu Astroveca pirms četriem gadiem tika iedarbināta, bet Kaļiņingradā no kodolspēkstacijām nav ne vēsts.
Pirms 15 gadiem "Latvenergo" veica slepenu pētījumu, kurā analizēja potenciālās atomelektrostacijas būvniecības vietas Latvijā. Izskatīja sešas lokācijas vietas - trīs pie jūras, divas pie lielajiem ezeriem un vienu Pierīgā.
Potenciālās vietas pie jūras bija Pape, Pāvilosta, Ovīši; iekšzemē - Burtnieku un Rāznas ezers un Acone Salaspilī pie termoelektrostacijas. Tomēr nekas tālāk nepavirzījās.
Taču pēdējos gados diskusijas par kodolspēkstaciju Baltijā atkal ieguvušas aktualitāti. pirms četriem gadiem uzņēmums “Fermi Energia” Igaunijā paziņoja par nodomu celt mobilo kodolreaktoru. Šonedēļ arī Latvijas valdība nolēma, ka jāsāk runāt ar igauņiem un arī pašiem jāpēta kodolenerģijas iespējas Latvijā.
Ministrija plāno starptautiskā iepirkumā pasūtīt pētījumu. Ja to apstiprinās arī Saeima, Latvija sāks veidot savu kodolenerģijas programmu.
Igaunijas kodolstacija būs ar vairākas reizes mazāku jaudu nekā Ignalinai un arī Rīgas termoelektrostacijai. Taču tiek solīts, ka tā arī maksās daudz mazāk. Šādu tehnoloģiju sauc par mazajiem modulārajiem reaktoriem, jeb saīsinājumā no angļu valodas SMR. Līdzīga principa reaktori jau darbojas militārajā jomā - atomzemūdenēs.
SMR jauda ir ap 300 megavatiem. Tas ir vismaz trīsreiz mazāk nekā klasiskās, lielās atomelektrostacijas.
SMR ļaus reaktorus ražot sērijveidā un pārdot jau gatavus, nevis būvēt visu konstrukciju no nulles. Taču pagaidām tā ir jauna un eksperimentāla tehnoloģija, un izmaksas tāpat mērāmas miljardos, arī Igaunijas projektā.
Šonedēļ valdībā izskatītajā ziņojumā kodolenerģijas programma pamatota ar nepieciešamību nodrošināt bāzes jaudu nākotnē, kad Latvija atteiksies no fosilo energoresursu izmantošanas. Pašlaik lielākās jaudas nodrošina Daugavas hidroelektrostacijas, kam kapacitāte ir mainīga, bet bāze ir Rīgas termoelektrostacijas, ko darbina dabasgāze.
Igauņu kodolreaktors darbu varētu sākt ap 2038. gadu. "Latvenergo" prognozē, ka TEC-2 strādās vēl vismaz 10 gadus. Ja maksājumi par piesārņošanu kļūs pārāk lieli, stacijā varētu uzstādīt oglekļa savākšanas sistēmas vai citas jaunās tehnoloģijas. Taču savas kodolspēkstacijas būvniecībai ekonomisks pamats būšot tikai tad, ja Baltijas reģionā pieaugs elektrības patēriņš, tātad ražošana un datu centri. Savukārt to attīstībai ir nepieciešama lēta enerģija, tādēļ bez jaunām spēkstacijām neiztikt.
Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektora Ivara Zariņa pārstāvētie elektrobūvnieki piedalās plānošanas dokumentu un stratēģiju izstrādē. Viņi iesaka no igauņu pieredzes mācīties, bet neieguldīt un kodolstacijas būvēt pašiem. Tam nepiekrīt citi eksperti.
Igaunijā jau pabeigta virkne pētījumu, atrastas labākās vietas kodolreaktoram, tas saskaņots ar Vīnē esošo Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru. Tagad valsts veido jaunu institūciju, kas spēkstaciju licencēs un uzraudzīs. Šajā procesā palīdzējusi Somija, Francija, ASV, Japāna un citas valstis. No Krievijas puses bijuši mēģinājumi bremzēt igauņu ambīcijas, taču salīdzinājumā ar laiku, kad sabruka Visaginas projekts, Krievijai palicis maz ietekmes sviru Baltijas enerģijas tirgū.
Kodolreaktors Igaunijai ļaus atteikties no degakmens izmantošanas, samazināt enerģijas cenas, kas pašlaik ir divreiz augstāka nekā Somijā. Pēdējos četrus gadus valdība regulāri mēra sabiedrības attieksmi pret kodolenerģiju. Atbalsts mazo modulāro reaktoru būvniecībai tuvojas 70%.
Latvijai aizvien nav savas nacionālās enerģētikas stratēģijas. Atbildīgā ministrija sola, ka tā jau top un tajā būs iekļauta arī kodolenerģija. Tiesa gan, ar Eiropas Komisiju jau saskaņotajā Latvijas Klimata un enerģētikas plānā tuvākajām desmitgadēm nekas par kodolenerģiju nav minēts.
Video: NP sižets