VIDEO ⟩ Raidījums: Jelgavas tirgus kā varas spogulis (1)

2016. gadā ar Jelgavas dome lēma, ka tai daļēji piederošajai kapitālsabiedrībai SIA “Jelgavas tirgus” trīs gadu laikā jāizveido jauns tirgus pie stacijas. Kad šis termiņš  beidzās, 2019. gadā dome lēmumu laboja, ļaujot procesam ilgt nu jau kopumā sešus gadus. Bet 2022. gadā deva vēl vienu pagarinājumu – kopsummā jau astoņus gadus. Un arī ar to nebija pietiekami.

Jelgavas domes 2024. gada 25.jūlija sēdē uzņēmuma “JLa Developers”, kurš šobrīd būvē jauno tirgu, prokūrists Maksims Peiners solīja: “Mēs plānojam 1. novembrī sākt objekta nodošanu un paralēli beigt pēdējos darbus, kas saistīti ar iekšējo apdari. (..) No mūsu puses mēs arī gribam pēc iespējas ātrāk pabeigt šo objektu.

Opozīcijā esošais Jelgavas domes deputāts Andris Tomašūns (JV) ar nelielu sarkasma piedevu tolaik ierosināja: “Varbūt vajag uzreiz pagarināt par gadu - uz nākamā gada jūliju, mierīgi, bez steigas nododiet – visi rekordi pārsniegti, tur pusgads šur vai tur… nav nozīmes.”

Pērnvasar dome nolēma dot vēl pusgadu. Un decembrī patiešām bija nepieciešams vēl viens pagarinājums - līdz janvārim dotais laiks tagad jau izstiepies līdz maijam. Vaicāts, kad tad jauno tirgu atklās, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) saka: “Kad būvinspekcija pieņems (..) Es domāju, ka uz Jāņiem tirgus būs.”

Jaunā Jelgavas tirgus īstenotāji – Uldis Laizāns un Vladimirs Šalajevs, kurš jau iepriekš bijis saistīts ar dažādiem Jelgavas investīciju projektiem, šobrīd tiek tiesāti apsūdzībā par naudas atmazgāšanu un grāmatvedības dokumentu slēpšanu. Iesaistīto firmu daļas ir arestētas pēc izmeklētāju lūguma, bet saistības par būvobjektu nodotas citai firmai.

Tirgus epopeja turpinās jau trešo domes sasaukumu pēc kārtas un iestiepsies arī nākamajā. Viens gan šajā laikā nav mainījies, un tā ir pilsētas vadība, kas nu jau 24 gadus ir Andra Rāviņa rokās.

Uzņēmumu skaits, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem, Jelgavā ir 69,3, kas ir mazāk nekā vidēji valstī. Jelgava ierindojas 14.vietā.

Jelgava ir arī starp vietvarām, kas saņem naudu no Izlīdzināšanas fonda. Opozīcijā esošais deputāts Aigars Rublis (JV) kritizē domes vadību, uzskatot, ka pilsēta ar investoru meklēšanu nenopūlas. “Šobrīd investīciju piesaiste notiek savdabīgos veidos, kur tiek izvēlēts uzņēmējs, kurš pirms kaut kādiem dažiem mēnešiem nodibinājis savu darbību un pēc tam galarezultātā netiek galā ar to uzdoto uzdevumu, kas viņam noteikts. (..) Šādā veidā izvēlēts investors praktiski rada priekšstatu, ka citiem uzņēmējiem šeit nav ko darīt. Šeit viss jau ir sarunāts, bet es domāju, ka tas ir ļoti nepareizi no pilsētas attīstības viedokļa, un tas viss ir jāmaina,” saka Rublis.

Pašvaldība zemi zem esošā tirgus paviljona pārdeva vietējam uzņēmumam KULK. Tas ir sens Jelgavas domes sabiedrotais, sniedzot pakalpojumus. Pašvaldības sadarbība ar KULK izpelnījusies arī Konkurences padomes uzmanību. Vienā gadījumā - saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, uzlikts sods, ko Jelgava apstrīdējusi. Bet pirms diviem gadiem, pētot iepirkumu praksi par ielu uzkopšanu, padome secināja, ka kvalificēties var tikai esošais pakalpojumu sniedzējs, un aicināja to novērst. Tas ielas tīra joprojām. “KULK darbojas visos konkursos, viņš iesniedz savus priekšlikumus. Un tas, ka viņš ir labākais piedāvājums, tas ir labākais piedāvājums,” norāda Rāviņš.

Tagad Jelgava koncentrējusies uz industriālo parku attīstīšanu, īpaši uzsverot, ka nozīmīga ir bijusī lidlauka teritorija aptuveni trīssimt hektāru platībā. Tā ir vieta, ko līdz šim jau vairākkārt mēģināts attīstīt dažādos virzienos, taču nesekmīgi. Šobrīd vienošanās esot ar diviem nomniekiem. Rāviņš saka: “Mums ir, pirmkārt, ļoti jāattīsta tautsaimniecība, kas mums ir šobrīd ļoti svarīgs uzdevums - gan attīstīt Zemgales industriālo parku, gan Lielupes industriālo parku (..) Līdz ar to, šos parkus attīstot, mēs attīstīsim, attīstīsim uzņēmējdarbību.”

Lai gan Rīgas tuvumu un labas satiksmes esamību varētu uzskatīt par pievilcīgiem apstākļiem uzņēmējdarbības attīstībai, Jelgavā to vienlaikus redz arī kā mīnusu.

“Pieņemsim, kaut ko vienkāršu, kā kafejnīcas smukas izveidošanu Jelgavā vai kinoteātri, ir mēģinājuši un bankrotē. Rīga ir pārāk tuvu, ar tādu pašu klāstu produktu un piedāvājumu, bet pretī klientu skaits ir daudz mazāks un uz vienu krogu jau neiesi piecas reizes nedēļā,” saka Jelgavas vicemērs Jurijs Strods (NA).

Jelgavas mērs un vicemērs virknē problēmu, kas skar iedzīvotāju labsajūtu, vaino valstī pie varas esošos. Viņi arī nedomā, ka augstprātīgi izturētos pret parastajiem pilsētas iedzīvotājiem. Piemēram, par ietvju un apgaismojuma ierīkošanu mikrorajonā ar intensīvu satiksmi iedzīvotāji bija savākuši vairāk nekā 300 parakstu. Bet dome atteikusies jautājumu skatīt, jo starp parakstītājiem bijuši arī Jelgavā nedeklarēti cilvēki. “Te ir tā lieta, ka pārsvarā mēs kā domes šībrīža vadība, vairāk mēs skatāmies uz lielajiem projektiem, kur var piesaistīt attīstībai Eiropas līdzekļus vai kaut ko lielāku uzbūvēt, bet uz mazajiem mums ir pietrūcis tādas līdzekļu atvēlēšanas, sauksim tā varbūt, jo, no vienas puses, uz mazajām nāk simtprocentīgi pašu nauda tikai,” saka Strods. Viņš aicina cilvēkus pieteikties un šādus projektus īstenot caur līdzdalības budžetiem.

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās ilgstoši Jelgavā pie varas esošie sabiedrotie - ZZS un Nacionālā apvienība - kopumā ieguva astoņus (6 plus 2) no 15 mandātiem. Stabilākai koalīcijai pievienojās arī divi no “Kustības PAR!” ievēlētie deputāti, kuri iepriekš kritizēja varu Jelgavā. “Mēs neprasījām domē amatus, jo tajā brīdī mēs kļūtu par esošās varas darbiniekiem. Līdz ar to mums ir neatkarīga pozīcija. Mēs esam neatkarīgi, mēs varam arī kritizēt. Mēs esam arī daudz ko panākuši, piemēram, tirgus termiņus visu laiku mēs esam mēģinājuši samazināt. Tāpat mēs nekautrējamies arī iebilst pret tādiem dīvainiem iepirkumiem kā auto noma,” apgalvo domes deputāts Uldis Dūmiņš (Par!).

Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors, kurš šajās vēlēšanās Jelgavā kandidē no “Suverēnā vara”, apvienība “Jaunlatvieši” saraksta, saka: “Ja jūs parunāsiet ar jelgavniekiem, mums ir tāds teiciens, ka Jelgava pieder savējiem. Tas nozīmē, ka vara, kura pastāv Jelgavā 24 gadus jau, viņa, lai turētos pie varas, konkrētos amatos liek savus cilvēkus. Ir konkrēti piemēri arī no citām partijām.”

Pašvaldību vēlēšanās Jelgavas domē iesniegti 12 kandidātu saraksti. Vairāki no tiem uz varu Jelgavā pretendentē pirmoreiz, lai arī starp kandidātiem redzams arī pa kādam bijušajam vai esošajam deputātam. Viens no visvairāk kritizētajiem soļiem ir pilsētas vadības izšķērdība, arī nomājot dārgus auto.

“Jā, es nesaku, ka nevarētu arī strādāt kā opozīcijā vai citur, bet to vīziju, kas mums ir, mēs nevaram realizēt ar esošo ideoloģiju, kas ir šajā pilsētas pārvaldē. Tas nav vienkārši iespējams. Visas komercijas struktūras, kuras ir pakļautas pilsētas domei novada pilsētā, tās visas darbojas vienā virzienā. Viņi darbojas pietuvinātām personām. Viņi darbojas tiem cilvēkiem, kuri pārvalda. Un, ja šis netiek mainīts radikāli, tad nekas radikāli nemainās,” raidījumam saka deputāts kandidāts Imants Konutis (LPV).

Uz iepriekšējām vēlēšanām atnāca tikai nepilna trešdaļa balsstiesīgo jelgavnieku un, lai no saraksta domē iekļūtu vismaz viens deputāts, pietika ar astoņsimt derīgām zīmēm.

Video: "De facto" sižets