Strupišs atkārtoti apstiprināts AT priekšsēdētāja amatā

Par Strupiša apstiprināšanu amatā nobalsoja 81 deputāts, bet "pret" bija deviņi deputāti.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) sacīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks Strupišu atbalstīs. Vienlaikus Zivtiņš vērsa uzmanību, ka tiesu sistēmā ir problēmas, kas jārisina, piemēram, štata vietu aizpildīšana, birokrātija un citi jautājumi.

Politiķis pauda, ka nepieciešams stiprināt tiesu sistēmu, veicināt tiesu neatkarību. Svarīgs ir arī atalgojuma jautājums, piebilda politiķis.

Deputāte Jana Simanovska (P) savukārt pauda cerību, ka arī turpmāk ar Strupišu būs laba sadarbība, ja būs nepieciešams veikt kādas izmaiņas, kurās nepieciešami arī Saeimas lēmumi.

Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) pirms balsojuma teica, ka Strupišs vienmēr ir bijis atvērts komunikācijai un atbilžu sniegšanai, tāpēc politiķis aicināja parlamentāriešus Strupišu atbalstīt atkārtotai apstiprināšanai amatā.

Iepriekš atbalstu Stripišam pauda visas koalīciju veidojošās partijas.

Strupišs dzimis 1967.gada 29.martā Viļānos. Viņš ir AT priekšsēdētājs kopš 2020.gada 16.jūnija.

Strupišs 1985.gadā absolvēja Viļānu vidusskolu, bet 1990.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Viņš stažējās Orhūsas universitātē Dānijā, bet no 1992. līdz 1993.gadam strādāja kā viespētnieks Oslo Universitātē un Norvēģijas Zinātņu akadēmijā.

Strupišs strādāja par lektoru Rīgas komercskolā, bet no 1992.gada ir lektors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

No 1994. līdz 1998.gadam viņš bija sociāli ekonomisko pētījumu centra "Latvija" izpilddirektors, bet no 1996. līdz 1999.gadam vadīja juridisko un biznesa konsultāciju institūta "Latvija" projektu centru. No 1998. līdz 2000.gadam viņš pildīja vadošā eksperta pienākumus Eiropas Savienības "PHARE" projektos, bet no 2000.līdz 2014.gadam vadīja savu juridisko biroju.

Kopš 2014.gada Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis, no 2018. līdz 2020.gadam vadot Senāta Civillietu departamentu. No 2014. līdz 2018.gadam viņš bija Disciplinārtiesas loceklis, bet no 2015. līdz 2018.gadam - tās priekšsēdētājs. Kopš 2018.gada viņš ir Tieslietu padomes loceklis, bet kopš 2023.gada pārstāv Latviju Eiropas Tieslietu padomju asociācijas valdē.

Strupišs ir vadījis Komerclikuma izstrādi un piedalījās Maksātnespējas likuma, Komercķīlu likuma un Kredītiestāžu likuma grozījumu izveidē saistībā ar maksātnespējas jautājumiem.

Jau ziņots, ka Tieslietu padome iepriekš tālākai virzīšanai AT priekšsēdētaja amatam atbalstīja trīs kandidātus - Strupišu, Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Rudīti Vīdušu.

Strupiša kandidatūru bija izvirzījuši Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova. Vīdušas kandidatūru ar balsu vairākumu izvirzīja Administratīvo lietu departamenta senatori, bet senators Laviņš savu kandidatūru bija pieteicis pats.

Vēlāk AT plēnumā tika nolemts AT priekšsēdētāja amatam atkārtoti izvirzīt Strupišu. Par viņa izvirzīšanu priekšsēdētāja amatam nobalsoja vairāk nekā puse jeb 17 no klātesošajiem tiesnešiem.

Galvenie AT priekšsēdētāja uzstādījumi, stājoties amatā pirms pieciem gadiem, bija tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte, efektivitāte un uzticēšanās tiesu varai celšana. Strupišs vērtējis, ka iesāktās reformas jau nes rezultātus, tām ir tiesnešu un sabiedrības atbalsts, taču tās mērķtiecīgi jāturpina.

Savukārt, jautāts par būtiskākajām iespējamajām pārmaiņām un novitātēm AT darbā, Strupišs minēja mākslīgā intelekta rīku ieviešanu tiesas darba efektivizēšanai, visu instanču tiesām vienota judikatūras un tiesu prakses dienesta veidošanu AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadībā, kā arī diskusiju par iespējamām izmaiņām AT senatoru profesionālās darbības vērtēšanā.