Lielbritānija un ES vienojas par attiecību atjaunošanu pēc breksita

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka tas "iezīmē jaunu laikmetu mūsu attiecībās". "Mēs vienojamies par jaunu stratēģisko sadarbību, kas ir piemērota mūsu laikiem," piebilda britu premjers.

Vienošanās drošības jautājumos paredz regulāras Briseles un Londonas sarunas, iespējamo britu dalību ES militārajās misijās un potenciālo Lielbritānijas iespēju saņemt finansējumu no bloka jaunveidojamā aizsardzības fonda, kam paredzēts atvēlēt 150 miljardus eiro.

Puses arī vienojušās par kontroles atcelšanu, kas uzlikta Lielbritānijas eksportam uz ES, apmaiņā pret bloka zvejniecības tiesību pagarināšanu uz 12 gadiem britu ūdeņos.

Stārmers norādīja, ka jaunie līgumi ar ES Lielbritānijai sniegs "reālus, taustāmus ieguvumus" drošības, nelegālās imigrācijas apkarošanas, enerģijas cenu pazemināšanas, jaunu darbavietu radīšanas un robežu aizsardzības ziņā.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka šī ir "liela diena, jo mēs tagad pāršķiram lapaspusi un sākam jaunu nodaļu".

"Tas ir tik svarīgi šajos laikos, jo mēs pieredzam ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu, taču mēs esam līdzīgi domājoši. Mums ir kopīgas vērtības," uzsvēra Leiena.

ES diplomāti atzīst, ka vienošanās par savstarpējo attiecību atjaunošanu tika panākta pēdējā brīdi pirms pirmdien Londonā paredzētā abu pušu samita, un sarunas, lai atrisinātu domstarpības, īpaši jautājumā par zvejas tiesībām, ievilkās līdz pat svētdienas vakaram.

Londona pavēstījusi, ka panāktā ekonomiskā vienošanās paredz muitas kontroles atvieglošanu britu pārtikas un augu produkcijai un tas atkal atjaunos "brīvu preču kustību".

Līdz 2040.gadam vienošanās Lielbritānijas tautsaimniecībai papildus sniegs deviņus miljardus mārciņu (11 miljardus eiro), teikts Daunigstrītas paziņojumā.

Sārmera vadītā leiboristu valdība apgalvo, ka vienošanās ar ES, ko ar tādām grūtībām panāca iepriekšējā konservatīvo valdība, nevienam neko labu neesot devusi.

Tomēr Stārmers, kas pie varas nāca pēc pagājušā gada jūlijā notikušajām vēlēšanām, paziņojis, ka esot vairākas "sarkanās līnijas", ko arī viņš nepārkāpšot un ka atgriešanās muitas ūnijā ar ES esot izslēgta.

Viņš arī noraidījis brīvas pārvietošanās atjaunošanu starp Lielbritāniju un ES.

Tikmēr opozīcijā esošie konservatīvie vienošanos jau noraidījuši kā "padošanos".

Stārmera tikšanās laikā ar Leienu, Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu un ES augstāko pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu tika parakstīta vienošanās par sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī divi citi dokumenti - deklarācija par eiropeisko solidaritāti un memorands par saprašanos tādos jautājumos kā tirdzniecība, zvejniecība un jauniešu mobilitāte.

Saskaņā ar galīgo vienošanos Lielbritānija saglabās savus ūdeņus atvērtus Eiropas zvejniekiem 12 gadus pēc tam, kad 2026.gadā beigsies pašreizējais nolīgums, apmaiņā pret to, ka bloks uz nenoteiktu laiku atvieglos birokrātiskos šķēršļus pārtikas importam no Lielbritānijas.

Jautājumā par jauniešu mobilitāti, abu pušu delegācijas vienojās par vispārīgu formulējumu, kas ļaus vēlāk panākt konkrētāku vienošanos.

Taču arī par sadarbību drošības jautājumos konkrētas vienošanās nāksies slēgt vēlāk. Piemēram, lai Lielbritānija nodrošinātu savai bruņošanās rūpniecībai piekļuvi ES programmām, būs nepieciešamas turpmākas sarunas.