/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/05/20/16859194t1h86f1.jpg)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. Iestāde savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām, "Apollo.lv" informēja KNAB Komunikācijas nodaļa.
Iestāde skaidro, ka tai ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras fiziskas un juridiskas personas, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus saistībā ar slēptu aģitāciju — proti, netiešiem aicinājumiem balsot par vai pret konkrētiem kandidātiem. Pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām, KNAB šobrīd veic vairākas pārbaudes par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.
Šī procesa ietvaros KNAB aicinājis sniegt papildu informāciju vairākus medijus, tostarp ziņu aģentūru LETA un pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica".
KNAB ieskatā, iestādes likumiskās tiesības lūgt sniegt informāciju par priekšvēlēšanu aģitāciju saturošiem materiāliem nav uzskatāms par iejaukšanos mediju redakcionālajā neatkarībā vai konkrētu materiālu satura kritizēšanu. KNAB aicina ikvienu fizisku un juridisku personu pēc iestādes saņemtā informācijas pieprasījuma sadarboties, tādējādi apliecinot savu ieguldījumu godīgu vēlēšanu procesu nodrošināšanā.
KNAB pauž cieņu pret žurnālistu darbu un mediju lomu cīņā pret korupciju, vienlaikus aicinot uz sadarbību, lai kopīgi nodrošinātu godīgu vēlēšanu norisi.
KNAB ir nosūtījis "Re:Baltica" un aģentūras LETA redakcijām vēstules. Tajās pieprasīta detalizēta informāciju, kā atlasītas pilsētas un personas, par kurām tiek veidots saturs pirms pašvaldību vēlēšanām. Tāpat prasīts norādīt, kas iniciējis intervijas, kas apmaksājis satura veidošanu un vai plānots veidot rakstus par citām politiskajām partijām.
Varbūt "KNAB neredz" rodas no tā, ka jātērē resursi šādu pēc būtības nepieņemamu pieprasījumu rakstīšanai medijiem? Laikam jāatbild ar lekciju par to, ko nozīmē redakcionāla neatkarība, un principu, ka valsts iestāde nevar prasīt informāciju, ko var dabūt mūsu mājas lapā, t.i.,publiski pieejama.
— Sanita Jemberga (@jemberga.bsky.social) May 15, 2025 at 12:03 PM
[image or embed]
Televīzijas kanāla TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien, 18. maijā, norādīja, ka šāda KNAB rīcība ir klaja vēršanās pret brīvu presi un neatkarīgu žurnālistiku.
KNAB lēmumu uzdot medijiem sniegt informāciju par nākotnē plānotiem rakstiem un to saturu var interpretēt kā netiešu satura iepriekšēju kontroli, kas faktiski ir cenzūras forma. Turklāt pārējie žurnālisti sāks nodarboties ar pašcenzūru, jo kurš gan vēlas problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm, uzsvēra "Nekā personīga".
"Izskatās, ka KNAB kļuvis par ieroci kāda rokās, kurš pēc sev neglaimojoša raksta vai sižeta vēlas pievērt muti konkrētiem žurnālistiem. Tas ir nepieņemams precedents valstī, kur mediju brīvība ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības balstiem. KNAB nav tiesību uzraudzīt, kā tiek veidots žurnālistisks saturs, jo redakcionālā neatkarība ir neaizskarama," teikts raidījuma paziņojumā.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicināja KNAB publiski skaidrot, kāpēc medijiem izsūtīti pieprasījumi atklāt redakciju darbu plānus un atbildīgo personu vārdus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu periodā veidoto saturu.
LŽA norādīja, ka birojs, atsaucoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, maijā vērsies vismaz divās mediju organizācijās – ziņu aģentūrā LETA un pētnieciskās žurnālistikas centrā "Re:Baltica". Pieprasījumos KNAB lūdzis sniegt detalizētu informāciju par satura veidošanas procesu, tostarp atlases kritērijiem intervijām ar kandidātiem, iespējamiem maksājumiem, kā arī redakcionālajiem lēmumiem un nākotnes publikāciju plāniem.