Rēzeknes domes atlaišana bijusi atbilstoša Satversmei

Kā aģentūru LETA informēja ST, ar tiesas nolēmumu Rēzeknes pilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1.pants, ar kuru atlaista Rēzeknes dome, ir atzīts par atbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam.

Pieteikums ST tika iesniegts Rēzeknes domes vārdā. Lēmumu vērsties ST atlaisto deputātu vairākums pieņēma pirmspēdējā domes sēdē, opozīcijas deputātiem gan iebilstot pret ieceri vērsties ST visas domes vārdā un mudinot Rēzeknē valdījušo Aleksandra Bartaševiča partiju "Kopā Latvijai" šādu soli spert pašai.

ST secināja, ka Rēzeknes dome ir ilgstoši un vairākkārt - gan attiecībā uz 2023.gada, gan 2024.gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu - pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Dome arī uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, un kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.

ST priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsver, ka pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas. Ja pašvaldība ar savu budžetu ilgstoši rīkojas neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem.

Līdz ar to arī pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildes apdraudējumu un ietekmi ne tikai uz pašvaldības iedzīvotājiem, bet uz visu sabiedrību kopumā, norāda Kucina, papildinot, ka pašvaldība nav valsts valstī.

Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu būtiskumu liecinot ne tikai pārkāpumu rezultātā jau radušās sekas, bet arī sekas, ko šie pārkāpumi var radīt. Valstij ir pienākums nepieļaut, ka pašvaldība nonāktu tādā finansiālajā situācijā, ka tai trūktu līdzekļu savu autonomo funkciju izpildei, norāda ST. Valstij ir jābūt iespējai rīkoties savlaicīgi, negaidot brīdi, kad tiks radīts būtisks kaitējums, norādīts spriedumā.

ST akcentēja, ka pieteikuma iesniedzējas rīcība kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes pilsētas pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm.

Tiesa atzina, ka pieļautie pārkāpumi, vērtējot tos kopsakarā, ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību likumā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai.

Vērtējot, vai Rēzeknes domes atlaišana bija nepieciešama, ST secināja, ka valsts ir izmantojusi gan tai pieejamos pašvaldības darbības pārraudzības mehānismus, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzējas tiesisku darbību, gan arī finanšu resursus, lai uzlabotu finansiālo situāciju. Taču domes rīcība kopumā bijusi pretēja mērķim - nodrošināt tiesisku darbību iedzīvotāju interesēs un noregulēt finansiālo situāciju.

ST secināja, ka pieteikuma iesniedzēja nespēja pienācīgi pildīt tai uzticētos pārvaldes uzdevumus un tādējādi pašvaldības kā publisko tiesību subjekta darbība bija traucēta. Savukārt tas, ka pieteikuma iesniedzēja apstrīdēto normu pieņemšanas laikā jau bija pieņēmusi 2024.gada budžetu, konkrētajos apstākļos neliecina par to, ka tā turpmāk dome būtu bijusi spējīga nodrošināt savas darbības tiesiskumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka Rēzeknes domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

ST tiesnese Jautrīte Briede žurnālistiem preses brīfingā norādīja, ka, lai Saeima varētu atlaist pilsētas domi, tai ir jāņem vērā Satversmē apstiprinātais pašvaldības princips, kas nozīmē, ka Saeimai ir pašai jāievēro likums, kuru tā ir noteikusi. Konkrētajā lietā Saeima bija atsaukusies uz Pašvaldību likuma normu, kurā ir noteikts, ka pašvaldība ir pieļāvusi būtiskus tiesību normu pārkāpumus.

Rēzeknes domei tika pārmests, ka tā ir nemākulīgi veidojusi 2023.-2024.gada budžetus, proti, pašvaldība uzņēmās finansiālas saistības brīdī, kad tai jau bija problēmas ar budžetu.

Briede uzsver, ka droši vien, ka pašvaldība bija paredzējusi, ka finansiālas saistības nosegs valsts, bet valsts to nebija solījusi. Pilsētas budžeta plānošanu tiesnese salīdzināja ar privātmājas būvniecību, kuras dēļ vecāki nevarētu pabarot savus bērnus.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), atklājot komisijas sēdi, trešdien parlamentāriešus informēja par ST spriedumu, atzīstot, ka "mūsu lēmums bija pareizs", lai arī viedokļi par pilsētas domes atlaišanu deputātu vidū bija dažādi. Viņš uzsvēra, ka "mēs dzīvojam tiesiskā valstī" un piekrita Kucinas paustajam, ka pilsēta nav valsts valstī. "Tas nav pieļaujams," sacīja Burovs.

Jau vēstīts, ka Saeima 2024.gada 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu. Līdz ar domes atlaišanu darbu sāka Rēzeknes domes pagaidu administrācija.

Valdība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

VARAM norādījusi, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Iepriekšējā Rēzeknes mēra Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.