"Dārgie tautieši". Maskava turpina slepus finansēt savējos Latvijā (1)

Re:Baltica rīcībā nonākuši dokumenti rāda – par spīti ES sankcijām, Krievijas Ārlietu ministrijas atbildībā esošais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds (turpmāk – Pravfonds) Latvijā šogad piešķīris naudu vismaz trīs lietām.

Pirmā – 4000 eiro prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko advokātes izdevumiem. Nauda dota arī diviem projektiem, kas mērķēti uz Latvijas auditoriju: gandrīz 55 tūkstoši eiro bijušajam Latvijas žurnālistam “objektīvas informācijas” izplatīšanai Telegram platformā par Baltijā notiekošo, vēl 16 tūkstoši – Kremļa propagandistam grāmatas izdošanai par Latvijas vēsturi.

Līdzīgu grāmatu par Lietuvu Krievijā dibinātais fonds Pētījumi par demokrātijas problēmām šogad martā prezentēja Kaļiņingrada universitātē. Priekšvārdu tai rakstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Tajā apgalvots, ka lietuviešu nācija nekad nav pastāvējusi un ka mūsdienu Lietuvas teritorijas iedzīvotāji ir slāvu izcelsmes.

Starptautiskas žurnālistikas izmeklēšanas ietvaros Re:Baltica un Nekā Personīga (NP) rīcībā nonākuši gandrīz 50,000 Pravfonda dokumentu: iekšējā sarakste, grantu pieteikumi, atskaites, banku izdrukas. Tie aptver laiku no 2007. gada līdz 2025.gadam.

Re:Baltica aprēķini liecina, ka no 2017.gada vismaz 15 Latvijas prokremliskie aktīvisti lūguši naudu Pravfond advokātu apmaksai par kopā 164 tūkstošiem eiro. Daļa dokumentu parakstīti vienpusēji, tādēļ nav iespējams apstiprināt, ka nauda arī saņemta.

Būtiski – aptuveni 56 tūkstoši eiro pieprasīti jau pēc fonda iekļaušanas ES sankciju sarakstā 2023.gada jūnijā, kas šo finansējumu padara par nelikumīgu.

Lūdzēju vidū ir gan to jauniešu mātes, kuri vicināja Krievijas karogu un uzbruka policistam pie Uzvaras pieminekļa, gan spiegošanā apsūdzētie. Vismaz trīs no viņiem saistīti ar tā dēvēto Baltijas antifašistu grupējumu. To par noziedzīgu organizāciju uzskata Latvijas drošības dienesti. Grupas darba būtība ir informācijas nodošana Krievijas drošības dienestiem un kara attaisnošana Ukrainā.

Publiski pieejamā informācija rāda, ka Pravfonda budžets pērn bija 3,5 miljoni ASV dolāru. Oficiāli tas nodarbojas ar “tautiešu tiesību aizsardzību” vismaz 40 valstīs Eiropā un citur pasaulē. Fonda darbības plašo spektru rāda apstiprinātie šī gada projekti. Bez jau minētajiem uz Latviju vērstajiem projektiem nauda dota arī biedrībai Vācijā, lai turpinātu aizstāvēt tautiešu intereses tur, grāmatai angļu valodā par “Kijivas režīma kara noziegumiem” un konferences rīkošanai Francijā – “80 gadu vēlāk: Francija kopā ar Krieviju”.

Realitātē Pravfonds ir Krievijas hibrīdkara instruments, ar kuru Maskava realizē savas ģeopolitiskās intereses, tostarp finansē slēptus propagandas medijus un apmaksā advokātus cilvēkiem, kas apsūdzēti par darbošanos Krievijas labā. Skandināvu mediji to pat iesaukuši par “spiegu fondu”.

“Šis fonds ilgstoši ticis izmantots Krievijas specdienestu mērķu sasniegšanai,” Re:Baltica teica Valsts drošības dienesta (VDD) vadītājs Normunds Mežviets. “Personas, kas uzdodas kā neatkarīgi eksperti, pētnieki un šī fonda darbinieki, patiesībā ir Krievijas specdienestu štata virsnieki.”

Vai žurnālistu atklātajiem jaunajiem faktiem būs arī kriminālltiesiskas sekas, pagaidām nav zināms. Mežviets Re:Baltica un NP norādīja – katru gadījumu vērtēs individuāli. “Ja šo starpniecību var pierādīt kā mērķtiecīgu sankciju apiešanu, tad jā,” saka Mežviets.

Naudu skaita caur septiņiem cilvēkiem

Prokremliskā aktīvista Aleksandra Žguna gadījums rāda, kā Pravfonds darbojas praksē. Drošībnieki Žgunu aizturēja Rīgā 2023.gada aprīlī pa ceļam uz darbu. Saslēdza rokudzelžos, aizveda uz kratīšanu dzīvoklī Ķengaragā un vēlāk ievietoja Centrālcietumā. Žgunu vaino informācijas vākšanā Krievijai, tās nodošanai viņš esot izmantojis Telegram grupu Baltijas antifašisti. Lai samaksātu advokātam un iemaksātu drošības naudu, viņa sieva Facebook vāca ziedojumus.

“Tas bija īsts maratons, kurā piedalījās simtiem cilvēku,” sajūsmināti rakstīja Berezovska, kura arī piedalījās naudas vākšanā. Taču viņa noklusēja būtisku niansi – naudu Žguna advokātam piešķīra arī Maskava.

Lai no ES sankcijām pakļautā Pravfonda saņemtu 6000 eiro, tika izveidota septiņu starpnieku ķēde. Naudu sākotnēji ieskaitīja cita Kremļa atbalstītāja – Andreja Jakovļeva – bankas kontā Krievijā. Viņš rubļus konvertēja eiro un pārskaitīja tālāk, tostarp Žguna sievai, Berezovskai un kādam Krievijā dzīvojošam vēsturniekam. Pēdējais naudu skaitīja savai mātei Rīgā, kura 1000 eiro skaidrā naudā nodeva Žguna sievai.

Žguns pirms kārtējās tiesas uz NP jautājumu par naudas saņemšanu no Pravfonda uzgrieza muguru un klusēja.

No tiešas atbildes izvairījās vēl viena Baltijas antifašistu lietā apsūdzētā – Tatjana Andrijeca. Arī viņa izmantoja Jakovļevu kā starpnieku naudas saņemšanai no Pravfonda.

Re:Baltica rīcībā ir 2023. gada novembrī Jakovļeva Pravfondam sūtīts e-pasts ar vairākiem pielikumiem. Tajā ir Andrijecas pilnvara Jakovļevam saņemt naudu, viņa pases kopija, granta pieteikums un advokātes Immas Jansones pakalpojumu detalizēts apraksts. Kopējā summa – 9840 eiro. Pēc mēneša Jakovļevs fondam nosūtīja bankas apliecinājumu par maksājumu.

Andrijeca NP teica, ka par Pravfondu zinot, bet nevarot pateikt, vai no tā saņēmusi naudu. To vākuši ziedojumos. “Varbūt kāds pārskaitīja no Krievijas, es tieši nezinu,” tā Andrijeca.

Jakovļevs nav tikai bankomāts citiem – viņš prasa arī sev. 2024.gada pavasarī viņš lūdza Pravfondam 15 000 eiro dokumentālajai filmai par to, kā Latvijā notiekot apzināta krievvalodīgo “apziņas pārformatēšana”. Sevišķi jauniešiem cenšoties “izdzēst atmiņu par Lielo Tēvijas karu, nacisma noziegumiem un ieaudzināt naidu pret Krieviju”. Tā raksta Jakovļevs. Izskatās, ka naudu piešķīra – filmu viņš šogad publicēja savā Facebook profilā.

Arī Jakovļevs ir viens propagandistiem, kurš tagad dzīvo Krievijā – kādā ciemā Novgorodas apgabalā. Viņu apsūdz par palīdzības sniegšanu sankcionētam Kremļa medijam. (Kuriem projektiem vēl Jakovļevs no Pravfonda dabūjis naudu, lasi te).

Jakovļevs neatbildēja uz Re:Baltica jautājumiem.

Dēls vicina karogu, māte spiego

Ar Baltijas antifašistu darbību saistāms vēl viens Pravfonda naudas piešķīrums. Grupas dalībnieku savstarpējās saites vietām atgādina meksikāņu seriālu.

Pagājušā gada aprīlī Pravfonds piešķīra 5000 eiro taksista Sergeja Sidorova advokātes apmaksai. VDD Sidorovu aizturēja, jo, ideoloģisku motīvu vadīts, viņš “vācis ziņas par Latvijas un NATO sabiedroto spēku militārpersonām”, teikts dienesta gada pārskatā. Tiesā atklājās, ka Sidorovs arī fotografējis to strādnieku automašīnas, kuri demontēja Uzvaras pieminekli, un plānojis uzspridzināt dronu ražotni Baložos. Informāciju taksists nodeva Baltijas antifašistiem. Pirmās instances tiesa viņam piesprieda septiņus gadus cietumā.

Paralēli šai lietai VDD maijā sāka vēl vienu kriminālprocesu – šoreiz par spiegošanu. Sidorovs cietumā bija vācis ziņas par citiem cietumā nonākušajiem, kurus arī tur aizdomās par spiegošanu. Viņu apcietināja atkārtoti, šoreiz kopā ar paziņu Svetlanu Nikolajevu. Viņa Sidorovam no Krievijas atveda Pravfonda piešķirto naudu. To sākumā ieskaitīja taksista māsas bankas kontā Krievijā, viņa nodeva Nikolajevai. Pēc naudas nodošanas abus aizturēja VDD.

Sidorovs rakstiskā atbildē no cietuma Re:Baltica atbildēja, ka neesot plānojis uzspridzināt dronu ražotni. “Tie bija tikai vārdi. Pateicu un aizmirsu,” tā Sidorovs. Arī spiegošanu viņš noliedz, jo fotografējis publiski pieejamus objektus un neesot zinājis, ka informāciju nodod Krievijas dienestiem.

Arī Nikolajevas vārds parādās noplūdušajos Pravfonda dokumentos, taču citā lietā. Viņa lūgusi fondam finansējumu sava dēla Aleksandra Dubjago aizstāvībai. Jauno vīrieti policija aizturēja 2022.gada 10. maijā pie Uzvaras pieminekļa, kad viņš stihiskā mītiņā publiski vicināja Krievijas karogu. Pravfonds mātei piešķīra 18 000 eiro, lai segtu advokātes Jansones izdevumus administratīvajā lietā un iesniegtu prasību pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tā kā fonds bija ES sankciju sarakstā, arī šajā gadījumā naudu sākumā pārskaitīja uz Nikolajevas kontu Krievijā.

Dubjago māte nav vienīgā, kas fondam lūdz palīdzību savas atvases glābšanai. 2023.gada aprīlī, vēl pirms ES sankcijām, aptuveni 4000 eiro jau atkal advokātes Jansones apmaksai lūdza arī Svetlana Mihailova. Viņas meitu tiesāja par Georga lentītes nēsāšanu un uzbrukumu policistam. Pērnā gada sākumā Mihailova fondam sūtīja bankas izdrukas, ka samaksājusi advokātei.

Mihailova un taksista Sidorova māsa neatbildēja uz Re:Baltica jautājumiem. Nikolajeva sēž cietumā.

Palīdzību lūdz arī Maskavas nama vadītāja

“Neatsakiet man aizsardzību un palīdziet, lūdzu, atgriezties MĀJĀS pie vīra un ģimenes,” 2023.gada nogalē Pravfondam raksta Maskavas nama Rīgā vadītāja Svetlana Zaiceva.

Izmisuma pilnā vēstulē Zaiceva lūdz palīdzību situācijā, kas radusies viņas “profesionālās darbības dēļ”. Viņa stāsta, kā 21.decembrī rītā cilvēki maskās iebrukuši Maskavas namā Rīgā. Zaiceva nesaprotot, kādēļ šāda “izrāde” bijusi nepieciešama, ja vien ne politisku iemeslu dēļ. Pēc 13 stundu kratīšanas īsi pirms pusnakts viņu aizveduši arī uz dzīvesvietu privātmājā ārpus Rīgas. Tur kratīšana turpinājusies līdz vēlai naktij.

Tā sauktais Maskavas nams Rīgas centrā piederēja Maskavas pilsētai, līdz Saeima 2024.gada sākumā to pārņēma Latvijas īpašumā. Iemesls: Krievija to izmantoja kā “atbalsta punktu (..) pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem”. Tā teikts likumā. Pēc pārņemšanas ēku jau piecreiz mēģināts pārdot, bet nesekmīgi. Kad to izdarīs, naudu sola atdot Ukrainai.

Vēstulē Pravfondam Zaiceva uzsver, ka būtu gatava atteikties no Latvijas pilsonības, lai pieņemtu Krievijas, taču “pēc konsultācijas ar darba devējiem” nolēmusi to nedarīt. Tā varēšot “pilnvērtīgi izpildīt savus darba pienākumus” – aizsargāt Maskavas nama intereses. Viņa arī žēlojas, ka iepriekšējais direktors veicis “nesaprotamu un kaitniecisku” rīcību – noņēmis ēkas izkārtni un publiski paudis atbalstu Ukrainai, nosodot Krievijas karu. “Pēc šī izgājiena” viņa pēc norādījuma no Maskavas uzņēmusies tā vadību.

Sākotnēji Zaiceva fondam lūdza piešķirt 5000 eiro advokātei. Taču viņas gadījumā Krievija izvēlējās citu ceļu. Maskavā viņas lietu vairākkārt apsprieda pilsētas mērijas un Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji. “Zaicevai nebūtu droši atgriezties Rīgā,” secināts vienā no sarunu protokoliem, kas ir Re:Baltica rīcībā. Tā vietā nolemts viņai piedāvāt darbu Maskavas pašvaldībā. Mērija arī segšot advokāta honorāru.

Zaiceva neatbildēja uz Re:Baltica jautājumiem.

Sākumā propagandai, vēlāk – advokātam

Izskatās, ka mājas Krievijā atradis arī cits bijušais Latvijas iedzīvotājs Pjotrs Pogorodnijs. Arī viņš pēc sankciju ieviešanas Pravfonda naudas shēmā kalpoja kā bankomāts.

Plašākai sabiedrībai nezināmais Pogorodnijs bija atbildīgs par finansēm Latvijā izveidotajā prokremliskajā portālā IMHOclub. Viņu un portāla seju, žurnālistu Juriju Aleksejevu, šobrīd tiesā par darbībām pret Latvijas valstiskumu. To viņi darīja arī par Pravfonda naudu. Aleksejevs pērn rudenī aizbēga uz Baltkrieviju, lai izvairītos no cietumsoda citā krimināllietā – par agresīvu komentāru rakstīšanu internetā un bērnu pornogrāfijas apriti.

2014.gadā Pravfonds piešķīra 140 tūkstošus eiro portāla izveidei. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas saņēma vēl vismaz 80 tūkstošus eiro. Par šo naudu TikTok un citās sociālo mediju platformās izplatīja Kremļa propagandu: sankcijas nestrādā, NATO apdraud Krieviju, Ukrainā atdzimst fašisms.

Kad Aleksejevu, Pogorodniju un vēl vienu portāla redaktoru 2018.gadā aizturēja VDD, Pravfonds pirmajiem diviem apmaksāja advokātus. Vēl pirms sankciju ieviešanas fonds abiem piešķīra 9000 eiro. Vēlāk – vēl gandrīz 8000 eiro Aleksejeva advokātei.

Viņi apzinājās, ka naudas piešķīrums ir nelikumīgs.

“Ņemot vērā bloķētos maksājumus no Krievijas uz Latviju un fonda iekļaušanu organizāciju sarakstā, ar kuru Latvijā aizliegta jebkāda sadarbība, ne es, ne advokāte Imma Jansone nevar saņemt naudu, ko man piešķīrāt,” fondam 2023.gada jūlijā raksta Aleksejevs. E-pastam pievienotā dokumentā Pogorodnijs apsolās “organizēt saņemto līdzekļu nodošanu Jurijam Aleksejevam.”

Advokāte Imma Jansone, kuru visbiežāk algo prokremliski noskaņotie, Re:Baltica un NP norādīja, ka agrāk saņēmusi naudu tieši no Pravfonda, taču kopš tā iekļaušanas sankciju sarakstā vairs ne. Nezinot, kur klienti dabū līdzekļus. “Mani tas neuztrauc,” teica advokāte un sarunu pārtrauca, norādot, ka ir apslimusi.

Mežviets skaidro, ka advokātam nav juridiska pienākuma pārbaudīt klienta līdzekļu izcelsmi. “Advokātu grūti ir saukt pie atbildības, kaut ko pārmest. Tā ir tāda iekšēja, droši vien morāles dilemma katram,” viņš saka.

Lai arī Re:Baltica izpētītais rāda, ka nauda no Maskavas turpina nelikumīgi plūst, tās atbalstītāju aktivitātes Latvijā ir pieklusušas. Mežviets to skaidro ar aktīvo VDD darbu kopš kara sākuma.

“Šī vide ir daļēji paralizēta. Lielākā daļa šo [tā saukto] tautiešu organizāciju ir pārtraukusi aktīvu darbību,” norāda Mežviets. Mērķis ir sasniegts.