"Labas ziņas" par maksu. Ko ekrānos redz daugavpilieši

Grūti iedomāties pilsētu, kur fakts, ka mēra ģimenes īpašumā zog elektrību, nekļūtu par degošu tematu vietējos medijos.

Tikai ne tad, ja tā ir Daugavpils.

Kad TV3 raidījums Nekā personīga izziņoja kriminālprocesu, kas ierosināts par nelegālu elektrības pieslēgumu Andreja Elksniņa (Sarauj, Latgale!) sievas un mātes īpašumā, abos lielākajos pilsētas portālos par to nebija ne zilbes. Toties varēja uzzināt, kur cept gaļu; ka Daugavpils tumšzilais koris plāno vasaras tūri; reģionā nozagts kvadracikls un Rīgas zoo piedzimuši tīģerēni.

Kad nākamajā dienā pie villas žoga stāvēja vairāki policijas auto, situāciju noskaidrot ieradās tikai Chayka.lv. Komentāros sociālajos medijos pilsētnieki vairumā sprieda, ka notikušais esot priekšvēlēšanu pasūtījums pret labo mēru vai atmaksa par to, ka viņš pretojas valsts plānam Daugavpilī izremontēt pussabrukušas arodskolas ēkas nelegālo imigrantu izmitināšanas centram.

Daugavpilī šāda situācija izveidojusies, jo pilsētā, izņemot Chayka.lv, vairs gandrīz nav neatkarīgas žurnālistikas. Iznāk divas avīzes (“Latgales Laiks” un opozīcijas politiķim piederošais “Miljons”), bet to lasītājs izzūd. Pastāvīga sabiedrisko mediju studija vēl ir tikai plānos – piestrādā brīvžurnālisti vai brauc komanda no Rēzeknes. Populārākos komercmedijus dome dāsni piebaro, un tie rāda alternatīvu realitāti – pilsētā viss ir ideāli. Mēru un viņa partiju slavē, daži atlikušie opozicionāri slinki un neko nedara, problēmu – nav. Iekopj parkus, ražo tramvajus, būvē ceļus. Tukšo kritikas vietu aizpilda sociālajos tīklos aktīvais mērs, kurš apskrien ezeru, būvlaukumus, iedzīvotāju sanāksmes, sporta pasākumus un visiem sola, ka “strādāsim!” (tikai “sliktā Rīga” jeb valsts regulāri traucē).

Lai pirktu sev pozitīvu publicitāti, šī sasaukuma laikā dome medijiem ir samaksājusi 594 tūkstošus eiro, liecina tās pēc Re:Baltica pieprasījuma apkopotā informācija (pilni dati pieejami šeit).

Lauvas tiesa no tiem aizgājusi diviem lielākajiem portāliem – Gorod.lv un Grani.lv, kā arī radiostacijai Alise Plus.

Septiņi no 10 lielākajiem tēriņiem ir vietējos medijos (SIA “Business Magazine” ir raksts par Elksniņu “Forbes Latvija”, kura mērķis esot bijis atrast investorus ALTOP industriālajam parkam). Daugavpils dome mediju konkursus rīko ar nosacījumiem, kas ļauj uzvarēt jau iepriekš noskatītam pretendentam, vai nerīko vispār. Publisko iepirkumu likums to ļauj, ja jāņem vērā “kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums”, skaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāve Una Plaude. Detalizēts apkopojums ar domes līgumiem pieejams šeit. 

Kas vieno Gorod.lv un Grani.lv, ja neskaita gandrīz identisko finansējumu no Daugavpils domes un pilsētas vadības kritiska vērtējuma trūkumu ?

Rakstu autori bieži ir kā spoki – viņu nav. Galvenā redaktora vārds mājaslapā? Nav. Ētikas kodekss? Arī ne.

Toties ir cits vienojošs faktors – sinhronizēti raksti. Abas vietnes mēdz publicēt identiskus materiālus, kas slavē pašvaldības politiķus, tikai bez norādes, ka tas ir reklāmas saturs. Lai vēl vairāk jauktu pēdas, viens un tas pats raksts katrā vietnē iegūst atšķirīgu autoru.

Paši dzenam, paši dzeram

Līdzīgu ainu skatītāji redz arī abu portālu TV versijās, kur nospiedošā vairākumā viesojas “Sarauj, Latgale!” pārstāvji. Re:Baltica īpaši analizēja saturu, kas publicēts pusotru mēnesi pirms priekšvēlēšanu perioda sākuma 8.februārī. Pēc tam elektroniskie mediji mēdz drusku pierauties, ņemot vērā, ka tos pastiprināti monitorē uzraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Pārraidi “Gorod on air” vada Mihails Jermolajevs un Aleksandrs Komarovs. Pēdējais amatu apvieno ar pašvaldības jauniešu centra “Navigators” speciālista vietu. No 1. janvāra līdz 8. februārim raidījuma studijā notika “tiešraižu maratons”, kur puse no dalībniekiem bija “Sarauj, Latgale!” biedri. Uz pjedestāla otrā pakāpiena uz šīm vēlēšanām atdzīvinātais satelīts “Mana pils – Daugavpils” ar Krievijas pensionāru aizstāvību atpazīstamību ieguvušo Olgu Petkeviču vadībā. Raidījuma sākumā vadītāji gluži kā partijas ballītē paceļ ūdens glāzes un uzsauc: “Sarauj!”

Savukārt Grani.lv televīzijas kanāla “LRT+” un tā interviju raidījumā “TOP Latgale” šajā laikā intervē astoņus cilvēkus, no kuriem septiņi cieši saistīti ar LA. Vienīgais izņēmums – Aleksejs Mackevičs no “Sarauj, Latgale!”

Vēl jautrāka aina vērojama Grani.lv raidījumā “Lielais jautājums” (“Большой вопрос”). Tā vadītājs Ņikita Aleksejevs ir ne tikai LA biedrs, bet arī Daugavpils domes uzņēmuma SIA “DDzkSU” – komunālās pārvaldes – darbinieks. Viesi? Piemēram, Artjoms Mahļins, kurš no šī saraksta kandidē vēlēšanās kā Daugavpils cietokšņa un muzeju pārvaldes pagaidu vadītājs. Arī citi intervējamie – Igors Aleksejevs un Ingūna Kokina – ir viņa paša partijas biedri.

Zibenīgi – tikai divas dienas pēc intervijas ar Mahļinu – Aleksejevs pats jau sēž “TOP Latgale” viesa krēslā, pieteikts kā projektu vadītājs domes uzņēmumā. “Asas tēmas, interesanti viesi, neērti jautājumi” – vēsta “Lielā jautājuma” apraksts.

“Lielā jautājuma” tiktoka versiju uztur Jeļena Pankeviča, kura ir ne tikai Grani.lv līdzīpašniece, bet arī aktīva satura veidotāja. Viesu saraksts? Juris Pūce, Edgars Jaunups, Andrejs Elksniņš, Oļegs Burovs, Inna Djeri, Aija Nagle un citi. Tematu loks – krievu valodas “diskriminācija”, Latvijas krievi, valsts “sliktā finanšu situācija” un “nespēja piesaistīt investorus”.

Interviju Re:Baltica par savu mediju uzvedību priekšvēlēšanu laikā Pankeviča atteica. “Jūs atļāvāties aizskarošus uzbrukumus žurnālistiem, redakcijām un mediju resursu īpašniekiem, bet tagad gaidāt, ka mēs jūsu priekšā taisnosimies? Apliecinu jums: pilsētnieki nav mēma masa, par kādu jūs viņus uzskatāt. Viņi jau sen ir atpazinuši jūsu patiesos motīvus un darba metodes,” viņa rakstīja īsziņā.

Radio – lielāka dažādība

Daugavpilī jūsu taksometrā visdrīzāk skanēs vietējā raidstacija Alise Plus.

Pērn septembrī NEPLP to sodīja ar 5500 eiro, jo ēterā bija pašvaldības apmaksāti raidījumi, kas tapuši pēc pasūtītāja norādījumiem. Citiem vārdiem – Daugavpils dome pati sev uzdeva jautājumus un pati atbildēja. Par to, ka saturu apmaksā dome, klausītāji nebija informēti.

Raidījumu “Dialogs ar pilsētu” pārpublicē arī portālā Gorod.lv. No 1. janvāra līdz 8. februārim raidījumā piedalījās tikai partijas “Sarauj, Latgale!” pārstāvji. Elksniņš mēneša laikā uz sarunu ielūgts divreiz, bet citi partijas biedri – pa reizei. Norāžu, vai šis raidījums apmaksāts, joprojām nav. NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš Re:Baltica teica, ka līdz priekšvēlēšanu perioda beigām un lēmumam komentēt nevar.

Alise Plus ir retais gadījums, kad Daugavpils medijos var ko uzzināt arī par citām partijām un turklāt latviski. Taču arī tur ētikas jautājumos mēdz paslīdēt kāja. Piemēram, Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli un Nacionālās apvienības (NA) Daugavpils nodaļas organizatoru Jāni Žugovu “Sarunu studijas” epizodē izjautāja Inga Zelča – NA saraksta 2.numura sieva.

Zelča Re:Baltica teica, ka viņu uzaicinājis radio īpašnieks, jo “Daugavpilī ir izaicinoši atrast cilvēkus ar labu latviešu valodu”. Lai gan pašai ideja nelikusies pareiza, piekritusi, bet atalgojumu nav saņēmusi – tā bijusi tikai “izmēģinājuma epizode”.

Savukārt radījumā krieviski “Viesis studijā” (“Гость в студии”) gada sākumā dominēja “Latgales partijas” politiķis Jānis Lāčplēsis, kurš šajās vēlēšanās startē kopā ar “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Viņš piedalās četrreiz. Pa vienai – arī Ainārs Šlesers un LPV eirodeputāts Vilis Krištopans.

Lāčplēsis Re:Baltica noliedza, ka partija par raidījumu maksātu.

Radio īpašnieks Jevgeņijs Carevs no intervijas izvairījās, īsziņā norādot, ka “mums visām partijām ir vienādi nosacījumi, neatkarīgi no viņu pozīcijas, opozīcijas, politikas pieredzes un viņu politiskās nostājas”. Informāciju par domes finansējuma apjomu – 90 tūkstošiem eiro šajā sasaukumā – Carevs nevēlējās ne izpaust, ne komentēt. “Es kā komercuzņēmuma vadītājs neatbalstu tādus jautājumus no citu komercmedijiem, jo, manuprāt, bieži šāda veida informācija tiek traktēta un izmantota konkurentiem pārāk tendenciozi un ētiski nekorekti,” viņš rakstīja īsziņā.

Avīze – deputātam

Daugavpilī joprojām izdod divas avīzes – “Latgales Laiku”, kas agrāk daļēji piederēja pašvaldībai, un “Miljonu”. Tos iecienījusi vecākā pilsētnieku paaudze. Avīze daļēji pieder domes deputātam un “konstruktīvajam opozicionāram” no “Daugavpils novada partijas” Pēterim Dzalbem. Viņš tajā regulāri izpaužas “izdevēja slejā” – par to, ka Daugavpils dome budžeta pieņemšanā nedomā par cilvēkiem, par ASV politiku vai to, ka pasaulē ir “tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis”. Tikmēr ar avīzi saistītajā portālā pirms vēlēšanām uzkrītoši atspoguļo Lāčplēša partijas kandidātus, novēroja Re:Baltica.

Dzalbe intervijā Re:Baltica lepojas, ka agrāk tikai krieviski iznākušajā avīzē tagad parādījies saturs latviski un poliski (viņš ir arī Latvijas poļu savienības priekšsēdētājs). Savu sleju uz priekšvēlēšanu periodu viņš esot pārtraucis, tagad rakstot redaktore. Taču avīzi viņam vajagot, jo citādi pilsētas medijos “viss ir vienos vārtos”.

“Protams, ka [gorod.lv] neoficiāli daļējais īpašnieks pēc iepriekšējās pilnvaras, kura bija noformēta uz trešo personu, ir Andrejs Elksniņš,” Re:Baltica teica Dzalbe. ”Tāpēc pie mums mīl tikai vienu politiķi. Pēc būtības gan administratīvais resurss, gan domes resurss, gan finansiālais resurss, gan iepirkums tam tiek izmantots.”

Autores Sanita Jemberga, Anželika Litvinoviča

Redaktore Sanita Jemberga

Ilustrācijas Miko Rode

Tehniskais atbalsts Madara Eihe

Materiāls tapis ar Journalismfund.eu atbalstu, ko Re:Baltica ieguva atklātā konkursā.