Trampa sūtnis Kellogs: Putina "bažas" par NATO paplašināšanos ir pamatotas (22)

Viens no Putina izvirzītajiem nosacījumiem kara Ukrainā beigšanai ir NATO rakstiska apņemšanās aliansē neuzņemt vairāk Austrumeiropas valstu. Tas faktiski bloķētu Ukrainas, Gruzijas un Moldovas pievienošanos. 

Maskava ir apgalvojusi, ka Ukrainas vēlme pievienoties NATO bija viens no galvenajiem pilna mēroga iebrukuma iemesliem. Krievijas agresija pret Ukrainu sākās 2014. gadā ar Krimas aneksiju un karu Donbasā - laikā, kad Kijivas izredzes pievienoties NATO tuvākajā laikā bija mazas.

Uz jautājumu, vai Tramps apņemsies apturēt NATO paplašināšanos, Kellogs atbildēja, ka "bažas šajā jautājumā ir pamatotas."

Trampa īpašais sūtnis arī atkārtoja, ka Ukrainas dalība aliansē "nav apspriežama", piebilstot, ka ASV nav vienīgās, kas šaubās par Kijivas pievienošanos aliansei, jo vairākas citas NATO dalībvalstis pauž līdzīgas šaubas.

"Un tas ir viens no jautājumiem, ko Krievija izvirzīs... Viņi runā arī par Gruziju, par Moldovu un, protams, par Ukrainu. Un mēs sakām: "Labi, risināsim šo jautājumu visaptveroši"," sacīja Kellogs.

Pēc viņa teiktā, lēmums par NATO paplašināšanos galu galā būs atkarīgs no ASV prezidenta, un jebkura vienošanās, visticamāk, notiks pēc sarunām starp Trampu, Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tramps vairākkārt atkārtojis Maskavas stāstīto, ka Ukrainas vēlme pievienoties NATO ir viens no galvenajiem Krievijas iebrukuma iemesliem.

Ukraina iesniegumu par pievienošanos NATO iesniedza 2022. gada septembrī, vairākus mēnešus pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. Kijiva oficiālu ielūgumu uz pievienošanos nav saņēmusi, jo par to nav vienojušās visas 32 alianses dalībvalstis.