Igaunija būtu gatava sākt būvēt "Rail Baltica" pamattrasi arī Latvijas teritorijā (1)

Siliņa Mihalu un Palucku piektdien Rīgā uzņēma Baltijas ministru padomes ietvaros, kur Latvija šogad ir prezidējošā valsts.

Premjere uzsvēra visu triju Baltijas valstu vienotību, norādot, ka tieši kopā mēs tiekam sadzirdēti vairāk. "Latvijai šogad ir vadošā loma trīs Baltijas valstu sadarbībā, un šī tikšanās apliecina mūsu apņemšanos kopīgi risināt reģionam svarīgus jautājumus. Mūsu attīstība un drošība ir cieši saistīta - mums ir kopīga pagātne, tagadne un nākotne. Kopā tiecamies uz 5% no IKP aizsardzībai, kopā esam sabiedrotie NATO un nelokāmi aizstāvam Ukrainu, koordinēti iestājamies par mūsu vērtībām un esam vienoti Eiropas Savienībā," sacīja Siliņa.

Arī Mihals izcēla, ka Baltijas valstu partnerattiecības ir ļoti veiksmīgas - mēs domājam līdzīgi un mēs strādājam pie līdzīgiem projektiem. Viņš uzsvēra, ka mūsu reģiona drošība ir mūsu kopējā atbildība. Tostarp Igaunija plāno nākamajos četros gados savā aizsardzībā ieguldīt 5,4% no IKP.

Tāpat arī Palucks izcēla, ka mūsu reģiona stabilitāte nozīmē drošību Eiropai. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm Krievijai ir jāparāda, ka esam spēcīgi. Lietuva laikā no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībā plāno ieguldīt 5-6% no IKP.

Sanāksmes darba kārtībā bija diskusijas par Baltijas valstu drošību un aizsardzību, kā arī par reģionālo infrastruktūras projektu, tostarp dzelzceļa projekta "RailBaltica", virzību.

"Esam tradicionāli vienisprātis par NATO sabiedroto klātbūtnes nepieciešamību mūsu reģionā - gan Baltijas jūrā, gan gaisā, gan uz zemes," uzsvēra Ministru prezidente, runājot par Baltijas valstu kopējo redzējumu, kā arī par aizsardzības finansējuma palielināšanu nacionāli un aliansē kopumā. Premjerministri arī uzsvēra apņēmību turpināt atbalstu Ukrainai.

Mihals uzsvēra, ka jāpanāk stabils un ilgstošs miers Ukrainā, un militārā sadursme jāpārtrauc bez nekādiem papildu nosacījumiem. "Jo Krievija saprot tikai spēku un spiedienu," sacīja Mihals. Viņš arī norādīja, ka Krievijai bez nosacījumiem būtu jāatzīst, ka tai nepieder okupētās Ukrainas teritorijas.

Arī Palucks izcēla, cik svarīgi ir turpināt atbalstu Ukrainai, tostarp vēršoties ar sankcijām pret Krieviju un arī Baltkrieviju.

Valdību vadītāji pārrunāja arī Baltijas valstu ārējo robežu stiprināšanu, ņemot vērā arvien pieaugošo migrācijas spiedienu, ko joprojām uztur autoritāri režīmi. Siliņa pateicās par Igaunijas un Lietuvas atbalstu un sadarbību ar Latvijas robežsargiem. Latvijas premjere pauda pārliecību, ka visas trīs Baltijas valstis ir gatavas pārvarēt izaicinājumus, kas saistīti ar migrāciju.

Tāpat tika apspriesta valstu sadarbība Baltijas jūrā un koordinēta rīcība, cīnoties pret Krievijas "ēnu floti".

Pārrunājot svarīgākos infrastruktūras projektus un to virzību, premjerministri bija vienisprātis par "Rail Baltica" stratēģisko nozīmi reģionā. Siliņa uzsvēra, ka tas Baltijas valstīm šobrīd ir galvenais reģionālās attīstības infrastruktūras projekts. "Tas nav tikai transporta savienojums - tā ir daļa no mūsu reģiona militārās mobilitātes un ekonomiskās izaugsmes plāna. Baltijas valstīm ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību visos līmeņos, lai projekta īstenošana noritētu koordinēti un efektīvi," uzsvēra Siliņa.

Viņa arī norādīja, ka bija aicinājusi jau iepriekšējos Lietuvas un Igaunijas premjerus un to pārrunājusi arī ar tagadējiem par to, ka "Rail Baltica" projektu būtu nepieciešams pārraudzīt premjeru līmenī.

Šāda politiskās koordinācijas grupa sastāvētu no premjera, transporta, ārlietu un finanšu ministriem. Tādējādi kopīgi varētu iestāties par nepieciešamo finansējumu un varētu veidot kopēju pozīciju Eiropas Savienībā.

Mihals izcēla, ka Igaunijas galvenais mērķis ir "Rail Baltica" pamatlīnijas izbūve līdz 2030.gadam un valsts šobrīd uz to virzās. Viņš informēja, ka 16.maijā Igaunijā parakstīti divi svarīgi līgumi par "Rail Baltica" 74 kilometru izbūvi.

Viņš arī atzīmēja, ka Igaunija aizvien vēl būtu gatava sākt būvēt pamattrasi arī Latvijas teritorijā, ja Latvija līdz 2030.gadam to nebūs paspējusi izdarīt. Tomēr Mihals esot pārliecināts, ka Siliņa darīs visu, lai Latvija izbūvētu pamattrasi vajadzīgajā laikā.

Vienlaikus viņš atzina, ka arī Igaunijā "Rail Baltica" projektam pietrūkst finansējuma. "Šajā ziņā Baltijas valstis ir vienādā situācijā," sacīja Mihals.

Savukārt Palucks izcēla, ka NATO Austrumu flanga noturēšana un militāra konflikta nepieļaušana ir lielā mērā atkarīga no spēcīgas transporta infrastruktūras. Un "Rail Baltica" šajā ziņā spēlē nozīmīgu lomu, norādīja viņš.

Arī Palucks pauda apņemšanos pabeigt pamattrases izbūvi līdz 2030.gadam. Viņš norādīja, ka šis projekts ir svarīgs arī Eiropai, bet vienošanās par papildu finansējumu tam nākamajā Eiropas Savienības finanšu ietvarā prasīs daudz politiskā darba, tomēr viņš esot pārliecināts, ka to izdosies paveikt.

Baltijas valstu līderi apmainījās ar aktuālo informāciju par projekta progresu katrā valstī, vienojoties stiprināt sadarbību nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā un saskaņot darbu pie kopējiem iepirkumiem un citos jautājumos.