Rajevs skaidro, vai Krievija uz Ukrainas dronu uzlidojumiem varētu atbildēt ar kodoltriecienu (4)

Pēc viņa domām, tas būtu "šāviens par tālu", ko viennozīmīgi netolerētu Ķīna, bet sastrīdēties ar Ķīnu ir "pēdējais, kas Krievijai tagad vajadzīgs". Turklāt uz kodolieroču izmantošanu būtu sagaidāma arī spēcīga reakcija no Rietumu pasaules, tajā skaitā ASV.

Turpinot pamatot, kāpēc Krievijai tagad nebūtu loģiski izmantot kodolieročus karā pret Ukrainu, Rajevs skaidroja, ka īsti nav tāda viena mērķa, kuru iznīcinot kodoltriecienā, Krievija šajā karā iegūtu kādu milzīgu militāro priekšrocību. Piemēram, Kijivas pilnīga sabombardēšana būtu nepopulāra pašā Krievijā, turklāt Ukrainas armijas spēki ir pietiekami decentralizēti. "Tad vajadzētu veikt, nezinu, 50 mazo kodoltriecienu. Nu, tas jau gan ir par šerpu!" vērtēja eksperts.

Viņš domā, ka Krievijas militāro lidlauku bombardēšana lielu tiešo ietekmi uz karu neatstās, jo iznīcinātie stratēģiskie bumbvedēji nav tas elements, kas tiek izmantots tāda veida karos.

Savukārt, lūgts komentēt pirms dažām dienām notikušo Krimas tilta balstu spridzināšanu, Rajevs atzina, ka tā bija fenomenāla operācija, kuras īstenošanā ukraiņi ir ieguldījuši "elles darbu", paveicot gandrīz neticamo. "Kaujas ūdenslīdēji fiziski aizgāja līdz tam tiltam, ar zemūdens droniem piegādāja sprāgstvielas, ar rokām uzlika šīs sprāgstvielas uz tilta, un viņi šo darbību veica nezinu, cik daudz reižu. Un jums jāsaprot, ka viņiem jāiegremdējas kaut kur aiz Krimas, jāaizpeld līdz tiltam, jāuzliek [sprāgstvielas] un jāatgriežas. Tas bija elles darbs, un tie cilvēki, kuri to ir paveikuši, viņu motivācija un spējas ir visaugstākajā līmenī," uzskata Rajevs.

Viņaprāt, tālāko kara gaitu lielā mērā ietekmēs tas, kā Krievija atbildēs Ukrainai par pēdējā nedēļā īstenotajiem uzbrukumiem tās stratēģiski svarīgajiem objektiem. Tam, ka no Krievijas puses kaut kāds atbildes trieciens būs, ticamība ir 99%, vērtēja deputāts.

Kā ziņots, Ukraina svētdien dziļi Krievijas teritorijā, arī Sibīrijā, ar droniem veikusi triecienus vairākiem militārajiem lidlaukiem, kuros bāzējas bumbvedēji. Uzbrukums veikts no Krievijas teritorijas - droni raidīti no kravas automašīnām. Trāpīts 41 lidmašīnai, arī A-50, Tu-95 un Tu-22 M3, pauda avoti Ukrainas Drošības dienestā (SBU).

Svētdienas vakarā SBU paziņoja, ka operācijā "Zirnekļtīkls" trāpīts 34% Krievijas spārnoto raķešu stratēģisko nesēju.

Savukārt otrdien Ukraina vēstīja, ka jaunas specoperācijas rezultātā zem ūdens līmeņa saspridzināti Krimas tilta balsti, un tā rezultātā tilts šobrīd ir avārijas stāvoklī. "Operācija ilga vairākus mēnešus. SBU aģenti nomīnēja šī nelikumīgā objekta balstus. Un šodien, bez upuriem civiliedzīvotāju vidū, plkst.4.44 tika aktivizēts pirmais spridzeklis," teikts SBU paziņojumā.

"Balstu stutes, kas atrodas zem ūdens līmeņa, ir stipri bojātas - to sekmēja 1100 kilogrami sprāgstvielu trotila ekvivalentā. Faktiski tilts ir avārijas stāvoklī," norādīja SBU.