Bartaševiča ieskatā augstā vēlētāju aktivitāte Rēzeknē liecina par pārsteidzīgo lēmumu atlaist domi

Tāpat arī vēlētāju aktivitāte liecinot, ka rēzeknieši nepiekrīt Satversmes tiesas (ST) spriedumam, ar kuru Rēzeknes domes atlaišana atzīta par atbilstošu Satversmei.

"Rēzeknieši pretojas šim lēmumam un ar aktivitāti parāda, ka nepiekrīt "Jaunajai vienotībai" un tam, kas noticis veselu gadu," sacīja Bartaševičs.

Viņš prognozē, ka reālais vēlētāju skaits, kas būs nobalsojis par viņa pārstāvēto sarakstu, pārsniegs vēlētāju aptaujā solītos 49,3%.

Vienlaikus Bartaševičs augsto vēlētāju aktivitātes pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā, vērtē pozitīvi.

Jau vēstīts, ka Saeima 2024.gada 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes domes atlaišanu. Līdz ar domes atlaišanu darbu sāka Rēzeknes domes pagaidu administrācija.

Valdība un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

VARAM norādījusi, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Iepriekšējā Rēzeknes mēra Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknē tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos ministre Bērziņa Bartaševiču atstādināja no amata par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.

Šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,18% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.

Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.