/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/06/09/16908609t1hbd6f.jpg)
Ilgu laiku Vācijā valdīja uzskats, ka karš nav scenārijs, kam būtu jāgatavojas. Tas ir mainījies. Federālās civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas aģentūras (BBK) prezidents Ralfs Tieslers norāda, ka Vācija ir nobažījusies par kara risku Eiropā. Šī iemesla dēļ Vācija plāno strauji paplašināt novecojušos bunkurus.
Tieslera vārdi atspoguļo reālas bailes, kas atbalsojas visā Eiropā: Krievija četru gadu laikā varētu mēģināt atkal uzbrukt Eiropai. Šis termiņš tiek uzskatīts par minimālo laiku, kas Krievijai būtu nepieciešams, lai atjaunotu bruņojumu pēc asiņainā un ilgstošā uzbrukuma Ukrainā.
Vācijā ir tikai 580 bunkuru, un daudzi no tiem ir novecojuši, teikts Vācijas laikraksta "Sueddeutsche Zeitung" ziņojumā. Tas ir arī krietni mazāk nekā Aukstā kara laikā, kad bija teju 2000 bunkuru.
Vācijā šobrīd atrodas aptuveni 83 miljoni iedzīvotāju.
Civilās aizsardzības aģentūras vadītājs paziņoja, ka plānots modernizēt tuneļus, metro stacijas, pazemes garāžas un sabiedrisko ēku pagrabus, lai "ātri izveidotu vienu miljonu patvēruma vietu", kā arī paplašinātu valsts sirēnu un apziņošanas sistēmas.
Viņš norādīja, ka nākamajos četros gados, visticamāk, būs nepieciešami vismaz 10 miljardi eiro, bet turpmākajos 10 gados - vēl 30 miljardi eiro.