:format(webp)/nginx/o/2025/06/26/16953499t1h003e.jpg)
Ja NATO pārvērtīs samita deklarāciju reālās militārās spējās, ne Krievija, ne citas valstis nemēģinās testēt aliansi, preses konferencē pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, žurnālistiem norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Atbildot uz jautājumu, vai NATO apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus varētu būt pietiekami spēcīgs signāls, lai atturētu Krieviju no mēģinājumiem testēt aliansi, Latvijas prezidents uzsvēra, ka ne deklarācijas garums, kas šogad ir tikai viena lapa, ne procentuālie rādītāji paši par sevi nevienu neatturēs.
Rinkēvičs atzīmēja, ka skaisti formulēti dokumenti un sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta neko nenozīmē, ja tam neseko reāli ieguldījumi. Svarīgi ir tas, ko faktiski atvēlēsim militāro spēju attīstībai un kādus konkrētus ieročus, sistēmas vai aprīkojumu iegādāsimies tuvāko gadu laikā - vai tās būtu pretgaisa aizsardzības sistēmas, ieroči vai munīcija.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka katrai valstij ir noteikti spēju mērķi. Ja dalībvalstis tos izpildīs un Krievija redzēs, ka deklarācija ir pārtapusi reālās spējās - pretgaisa aizsardzības iekārtās, bruņumašīnās, strēlnieku ieročos, tālas darbības artilērijā - un kopumā NATO spējas ir būtiski pieaugušas, tad ne Krievija, ne jebkura cita valsts nemēģinās testēt aliansi.
Viņš pauda bažas par mēģinājumiem sevi mānīt. Prezidents norādīja, ka jau šobrīd Latvijā dzirdamas runas par to, ka aizsardzības izdevumu kategorijā varētu iekļaut dažādas nepamatotas pozīcijas. Viņš uzsvēra, ka neviena deklarācija pati par sevi nevienu neglābs. Tas ir labs sākums, taču svarīgi ir nemānīt ne sevi, ne sabiedrību, piemēram, uzdodot kādas slimnīcas korpusa būvniecību par aizsardzības izdevumiem.
"Šādā gadījumā mūs neglābs ne samita deklarācija, ne pašu iedomas. Ja Krievija un citas valstis redzēs, ka mums ir vairāk karavīru, pretgaisa aizsardzības sistēmu, pietiekami munīcijas krājumi un labi apmācīti bruņotie spēki, tas no Latvijas skatpunkta atturēs Krieviju, un arī sabiedrotie būs gatavi sniegt atbalstu," sacīja prezidents.
Viņš aicināja šobrīd nekoncentrēties uz deklarācijām, bet gan uz to, kā divu līdz trīs gadu laikā Latvija būs izpildījusi gan sev, gan sabiedrotajiem dotos solījumus.
LETA jau ziņoja, ka Hāgā vakar un šodien norisinājās NATO samits. Šī bija pirmā reize alianses vēsturē, kad samits notika Nīderlandē. Samitu vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.