Brazīlijas lietus mežos plosās plaši ugunsgrēki, kas šogad sasnieguši rekordlielus apmērus - Nacionālais kosmosa izpētes centrs (Inpe) augustā ziņoja, ka ugunsgrēku izplatība ir par 84% lielāka, salīdzinot ar 2018. gadu.

Vides aktīvisti pie ugunsgrēku apmēriem vaino Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru piekopto politiku, savukārt viņš pats pārmet vides aktīvistiem, nevalstiskajām organizācijām un par Leonardo Di Kaprio, par mežu dedzināšanu.

Amazone ir lielākais lietus mežs pasaulē, un tas ir kritiski svarīgs oglekļa pārstrādē un globālās sasilšanas palēnināšanā. Tajā mīt arī vairāk nekā trīs miljoni augu un dzīvnieku sugas, kā arī aptuveni miljons pamatiedzīvotāju.

Ugunsgrēki Amazones lietus mežos ir ierasta parādība gada sausajā laikā, tomēr daļu no tiem tīšām sāk, lai nelegāli atbrīvotu zemi no kokiem, un to varētu izmantot lopkopībai.

Dabas aizsardzības speciālisti ugunsgrēkos vaino Bolsonaru, sakot, ka viņš aicinājis mežcirtējus un zemniekus attīrīt zemi. Zinātnieki sacījuši, ka, kopš Bolsonaru nākšanas pie varas šī gada janvārī, paātrinājies mežu izciršanas ātrums.

Bolsonaru gan kritiku noraidījis, un minējis, ka ugunsgrēkus varētu būt sākušas dažādas nevalstiskās organizācijas, tādējādi atriebjoties par finansējuma samazināšanu. Viņš gan nespēja sniegt pierādījumus šiem apgalvojumiem.

Augusta beigās Bolsonaru tiešraidē sociālajā tīklā "Facebook" apgalvoja, ka "šā gada ugunsgrēki ir zem pēdējo gadu vidējā līmeņa".

Satraukumu par plašajiem ugunsgrēkiem Amazonē pauda arī citu valstu politiķi.

"Mūsu nams deg. Burtiski. Amazones lietus mežs – plaušas, kas saražo 20% no mūsu planētas skābekļa – deg. Tā ir starptautiska krīze. G7 Samita locekļi, apspriedīsim šo ārkārtas situāciju pirmām kārtām pēc divām dienām!" augusta nogalē Francijas prezidents Emanuels Makrons ierakstīja sociālajā tīklā "Twitter" franču un angļu valodās.

Vēl pirms Makrona ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka ir "dziļi nobažījies" par šiem ugunsgrēkiem, kas pārklājuši vairākas Brazīlijas pilsētas ar bieziem dūmiem.

"Globālās klimata krīzes vidū mēs nevaram atļauties vēl lielāku kaitējumu svarīgam skābekļa un bioloģiskās daudzveidības avotam," Gutērrešs rakstīja "Twitter". "Amazoni vajag aizsargāt."

Tiesa, Brazīlijas varasiestādes uz šo satraukumu neatbildēja gluži draudzīgi. 

"Mēs augstu novērtējam šo piedāvājumu, bet varbūt šos resursus būtu pareizāk izmantot, lai no jauna apmežotu Eiropu," portālam G1 sacīja Bolsonaru administrācijas vadītājs Onikss Lorenconi.

Šādi Lorenconi izteicās par apņemšanos piešķirt cīņai ar lietusmežu ugunsgrēkiem 20 miljonus ASV dolāru, kuru pirmdien izteica G7 samita dalībnieki Francijas pilsētā Biaricā.

"Makrons nespēj izvairīties pat no prognozējama ugunsgrēka baznīcā, kas ir pasaules mantojuma objekts. Ko gan viņš varētu mācītu mūsu valstij," vaicāja Lorenconi, atgādinot par aprīlī notikušo ugunsgrēku, kas izpostīja Parīzes Dievmātes katedrāli.

Brazīlijas vides ministrs Rikardu Salless sākotnēji žurnālistiem atzinīgi izteicās par G7 piedāvāto finansējumu cīņai ar ugunsgrēkiem, kas jau izpletušies 950 000 hektāru platībā. Ugunsdzēšanas darbos iesaistīta arī armija.

Tomēr pēc Bolsonaru tikšanās ar ministriem valdība nostāju mainīja.

"Brazīlija ir demokrātiska, brīva valsts, kas nekad nav īstenojusi koloniālisma un imperiālisma politiku, kas, iespējams, ir francūža Makrona mērķis," sacīja Lorenconi.

Bolsonaru reaģēja asi. Viņš Makronam cita starpā pārmeta "kolonizatoru mentalitāti".

Plašu nosodījumu izpelnījās ziņa, ka nelegālie mežu izcirtēji Amazones mūžamežos Brazīlijā uzbrukuši pamatiedzīvotāju grupai, kas bija izveidota, lai aizsargātu mežu. Uzbrukumā nogalināts kāds jauns kareivis, bet cits ievainots, Gvažažaras cilts līderi paziņoja 2. novembrī.

"Bolsonaru valdības rokas ir pamatiedzīvotāju asiņu aptraipītas," paziņojumā sacījusi organizācija, kas aizstāv valsts 900 000 lielās pamatiedzīvotāju populācijas intereses. "Vardarbības pieaugums pamatiedzīvotāju teritorijās ir tiešas viņa naidpilno runu un pret mūsu cilvēkiem sperto soļu sekas."

Novembra beigās Bolsonaru bija atradis vēl kādu, ko vainot pie Amazones degšanas - aktieri un aktīvistu Leonardo Di Kaprio. Bolsonaru izteica nepamatotus pārmetumus, ka aktieris sponsorējot mežu dedzināšanu.

"Tas Leonardo Di Kaprio ir foršs puisis, vai ne? Dod naudu Amazones nosvilināšanai," Brazīlijas prezidents esot sacījis atbalstītājiem. 

Apsūdzības, kurām netika sniegti nekādi pierādījumi, sekoja dienu pēc tam, kad Bolsonaru izteica līdzīgus pārmetumus "Facebook" tiešraidē.

"Leonardo Di Kaprio, sasodīts, tu piedalies Amazones dedzināšanā," sacīja Bolsonaru, kurš apgalvoja, ka aktieris ir daļa no starptautiskas "pret Brazīliju vērstas kampaņas".

Nepamatotie pārmetumi sekoja pēc četru brīvprātīgo ugunsdzēsēju pretrunīgi vērtēta aresta. Vietējā policija viņus apsūdzēja tīšā mežu dedzināšanā, lai piesaistītu finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Arī šīm apsūdzībām acīmredzot nav pierādījumi, un ugunsdzēsēji tika atbrīvoti pēc plaša sabiedrības nosodījuma.

Bolsonaru dēls Eduardo "Twitter" rakstīja, ka Di Kaprio ziedojis 300 000 ASV dolāru "nevalstiskajām organizācijām, kas pielaiž uguni Amazonei", kā arī apsūdzēja Pasaules Dabas fondu par 13 000 mārciņu maksāšanu šīm organizācijām par meža ugunsgrēku fotogrāfijām.

Pasaules Dabas fonda Brazīlijas birojs apsūdzības noliedz.