Meteņdiena sveču mēnesī — 10. februārī.
10. februārī Brīvdabas muzejā tiks svinēta Meteņdiena
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rudens un ziema ir laiks, kad nakts ir garāka par dienu. Šajā laikā aktualizējas ar viņpasauli saistītie spēki. Zemnieki, rūpējoties par nākamā gada ražību, no kuras atkarīga viņu izdzīvošana un rocība, baroja veļus — mirušo dvēseles. Ar šiem noslēpumainajiem, neizzināmajiem viņpasaules spēkiem saistīti arī masku gājieni, portālu «Apollo» informēja Brigita Čikste, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Informācijas nodaļas vadītāja.
Maskošanās pēc būtības ir īpašs sazināšanās veids ar viņpasauli, maģiska spēle ar to. Tās pamatus veido ne tikai pragmatiski nolūki. Maskas kā mitoloģiskie tēli ar spēles valodas palīdzību izrāda veselus mītus.
Masku gājieni ir populāri visā Eiropā, un Latvijā tie saglabājušies vēl līdz mūsdienām. Tie sākas ap Mārtiņiem un beidzas ap Meteņiem. Latvijas novados masku gājienu tradīcijas ir krietni atšķirīgas, atšķirīgi ir arī maskoto ļaužu nosaukumi. Pavisam pazīstami ap 70 šādi maskās gājēju nosaukumi. Populārākie no tiem — čigāni, budēļi, ķekatas, mazāk zināmi — kaitas, tatari, spiekstiņi, kurciemi un citi. Katrā no šīm masku grupām ir gana daudz dažādu personāžu, kas saistīti gan ar senču kultu, gan animisma un totēmisma priekšstatiem, gan jaunākiem aizguvumiem.
Masku tradīcijas ir ļoti svarīga mūsu pasaules uzskata sastāvdaļa. Tas ir Rituāls visas mūsu tautas dzīvības un radošo spēku saglabāšanai un atjaunotnei.
Lai nodrošinātu stabilu un sistemātisku masku tradīciju pārmantošanu un attīstību mūsdienās, valsts aģentūra «Tautas mākslas centrs» kopš 2001. gada regulāri rīko Starptautiskos masku tradīciju festivālus. Tie ļoti veiksmīgi, ar lielu dalībnieku un publikas atsaucību jau ir norisinājušies Daugavpilī, Madonā, Bauskā un Liepājā. Tagad ir pienākusi kārta Rīgai.
Festivālos allaž piedalās 15 un vairāk folkloras kopas no Latvijas, kuras ataino dažādas masku tradīcijas no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Pie mums ir viesojušās arī ārvalstu masku grupas no Lietuvas, Krievijas, Bulgārijas, Baltkrievijas.
Šogad Starptautiskais masku tradīciju festivāls notiek 9. februārī Vecrīgā un Rīgas Tehniskajā universitātē, bet 10. februārī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā — visiem kopā svinot Meteņus.
Meteņdienas programma:
10.00 Seminārs folkloras kopu vadītājiem par masku tradīcijām Latvijā un Lietuvā
12.00 Masku grupu gājieni novadu sētās
13.00 Meteņdienas svinēšana pie Vidzemes sētas Rizgu rijas
14.00 Festivāla noslēgums pie Ostmalas noliktavas estrādes.
Piedalās Latvijas novadu folkloras kopu masku grupas — Tārgales KĀNDLA, Līvānu CEIRULEITS, Rēzeknes VĪTERI, Dagdas OLŪTEŅŠ, Medņevas ČIGONI, Salacgrīvas CIELAVA, Liepājas SAKNES, Puzes SĪTAVA, Preiļu RŪTOJ —, kā arī Rīgas folkloras kopas GRODI, SKANDINIEKI, LAIVA, BUDĒĻI, IĻJINSKAJA PJATŅICA, RIJA, ZVĪGZNA, MASKAČKAS SPĒLMAŅI.
Ārzemju viesi — Užgavenes (meteņa) masku grupa no Radvilišķiem, folkloras kopa «Aidija» (Lietuva).
Meteņdienu Brīvdabas muzejā rīko valsts aģentūra «Tautas mākslas centrs» un biedrība «Autentiskās mūzikas un mākslas centrs» sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas Dome.