Swedbank: Mājokļu pieejamība Rīgā pasliktinājusies, iemesls – sezonalitāte

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Šogad pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā pasliktinājās. Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šajā periodā bija 136.8, kas ir par 8.9 punktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt Viļņā un Tallinā šis indekss uzlabojies, sasniedzot attiecīgi 104.9 un 155.3 punktus. Līdz ar to mājokļu pieejamība Rīgā saglabājas labāka nekā Viļņā, bet sliktāka nekā Tallinā. Par to liecina jaunais Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss, portālu «Apollo» informēja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.  

Kas ietekmēja mājokļu pieejamību?  

Rīgā galvenais iemesls būtiskam mājokļu pieejamības kritumam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija ievērojams dzīvokļu cenu kāpums (par 4.8%), galvenokārt Rīgas centrā. Kritumu ietekmēja arī neto darba samaksas sezonālais samazinājums par 2.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Nelielam procentu likmju kritumam (par 6 bāzes punktiem) bija pozitīva ietekme uz mājokļu pieejamību, bet salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā tā bijusi vismazākā.  

«Mājokļu cenu kāpumu Rīgā galvenokārt noteica aktivitātes pieaugums pilsētas centrā, un liela daļa ir nerezidentu darījumi. Pārējos Rīgas rajonos iedzīvotāju aktivitāte joprojām saglabājās vārga. Mājsaimniecības joprojām ļoti piesardzīgi uzņemas ilgtermiņa saistības. Tādēļ arī no jauna izsniegto kredītu apjoms, lai arī augošs, joprojām zems,» lēš Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists.  

Tallinā mājokļu pieejamība pieauga, pateicoties tam, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni procentu likmes samazinājās par 19 bāzes punktiem. Vēl lielāku mājokļu pieejamības palielināšanos kavēja galvenokārt neto darba samaksas sezonālais kritums (par 1.4%). Arī mājokļu cenu palielināšanās par 0.4% radīja negatīvu, lai gan ne tik būtisku ietekmi uz to pieejamību.  

Viļņā mājokļu pieejamības uzlabošanos veicināja procentu likmju kritums par 32 bāzes punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Šo labvēlīgo izmaiņu ietekme bija spēcīgāka par nelielo sezonālo darba samaksas samazināšanos (par 0.6%) un nebūtisku mājokļu cenu pieaugumu (par 0.2%).  

Cik dārgs ir «standarta» mājoklis?

Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai mēnesī bija jāspēj novirzīt 175 eiro jeb aptuveni 123 latus mēnesī (jeb par gandrīz 5 latiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 225 un 239 eiro (jeb 158 un 168 latu).  

Savukārt laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, visās Baltijas galvaspilsētās palielinājās: Rīgā no 24.9 uz 26.8 mēnešiem, Tallinā no 24.9 uz 25.3 mēnešiem un Viļņā no 36.7 uz 37 mēnešiem.  

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu