No apzīmējuma «labsirdīgs, unikāls cilvēks» līdz «nāves koda nesējai» un «Sātanam» – tieši tik plašs ir amerikāņu popdīvas Lady Gagas raksturojums, kas visu pagājušo nedēļu gaidāmā koncerta gaisotnē dažādos veidos izskanēja Latvijas medijos.
Koncerta apskats: Lady Gaga «pieradina» Rīgu (93)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nu tas ir noticis, un īsti nav saprotams, vai Mežaparks maz aptvēris, kāda līmeņa zvaigzne šajā vakarā tajā atstājusi savas pēdas – emocionāli piesātinātu, ļoti personisku, vizuāli satriecošu šovu, kādu Rīga vēl līdz šim nebija redzējusi, neskatoties uz to, ka skaita ziņā tā māksliniecei varēja piedāvāt vien nieka 20 tūkstošus apbrīnas pilnu, uzticīgu klausītāju vecumā apmēram no sešiem līdz sešdesmit gadiem.
Britu glemroka grupas «The Darkness» iesildīti, klausītāju tūkstoši uzgavilēja savai «Monstru mātei», kuras performance bija katra samaksātā santīma vērta, neatkarīgi no tā, kurā Mežaparka estrādes vietā jūs stāvējāt. Dziedātājas šarmantās personības savaldzināti, klausītāji burtiski «aprija» zināmos hītus – «Just Dance», «Poker Face»,«Judas», «You & I» , «Bad Romance» un «Telephone».
Perfekti producēta un izslīpēta, Gagas uzstāšanās tomēr bija piemērota Latvijas auditorijai, sākot ar mūsu «valdības radījumu» pieminēšanu un beidzot ar Latvijas karodziņu pie iespaidīgā klaviermotocikla sēdekļa.
Taču savu emocionālo kulmināciju šovs sasniedza pašās beigās. Kad «priekškars jau bija kritis», Lady Gaga vēlreiz kāpa uz skatuves, lai kādai nejauši izvēlētai mazai meitenītei no pūļa nodziedātu «Marry the Night».
Emocionālā stāstā Lady Gaga atgādināja, ka jau četru gadu vecumā viņa iemācījās spēlēt klavieres. 13 gadu vecumā sarakstīja savu pirmo klavierskaņdarbu, bet 15 gados sāka uzstāties bāros – sākumā tie bija trīs klausītāji , tad daži simti. «Un kādu vakaru tie bija 20 tūkstoši, tie bijāt jūs,» gavilējošajam pūlim sacīja Gaga, atgādinot, ka katra uzstāšanās viņai ir īpaša un nozīmīga (Atliek vien pabrīnīties, cik neierasta ir popdīvas spēja likt ikvienam savam klausītājam sajusties patiešām īpašam un gaidītam. Un nav svarīgi, ja tas ir ir tikai viltīgi izkalkulēts mārketinga triks - ja vien tas pasauli kādam dara par labāku vietu, kur dzīvot.)
Sajūsmas asaras bērna acīs brīdī, kad tieši viņai spēlēja un dziedāja viena no pasaulē ietekmīgākajām sievietēm (arī šogad žurnāls «Forbes» Lady Gagu ierindojis 14.vietā) un iedvesmojošie vārdi – «ikviens ir spējīgs piepildīt savus sapņus, lai cik neprātīgi tie nebūtu»- jādomā vismaz klātesošo 30 tūkstošu apziņā pilnībā izdzēsa kaut mazāko domu, ka Lady Gagas uzstāšanās ir «okultiska, kaitīga» un «nosodāma» .
Nenoliedzami - īsti postmoderniskā garā futūristiskā identitāšu zagle Gaga izaicinoši rotaļājas ne tikai ar nevainīgiem seniem arhetipiem, bet arī simboliem, kuros tiešām saskatāms okultisms. Taču «Sātana zīmju» meklētājiem gan tomēr nevajadzētu aizmirst faktu, ka Gaga darbojas ne tikai kā māksliniece, bet arī kā universāls psihoterapeits, kurš, iespējams, ne reizi vien jau izglābis dzīvības nesaprastiem tīneidžeriem, kas savā atstumtībā un eksistenciālajā vientulībā Gagā saskata vienīgo cerību un dzīves jēgu, un tam nu gan vairs nav nekāda sakara nedz ar Sātanu, nedz to, lai kas arī būtu domāts ar «capital H-I-M».
Un visbeidzot - amerikāņu popdīvas uzstāšanās Mežaparkā bija kā «uzšāviens pa dibenu» Latvijas patriarhālajai sabiedrībai, kura visā krāšņumā sevi parādīja pagājušajā nedēļā Krievijas pankgrupas «Pussy Riot» tiesas sprieduma sakarā, kad interneta komentāros starp tādiem «tēlainiem» apzīmējumiem kā «trakās vāveres» un «nolādētās pe..as» tika skaidri un gaiši norādīta vieta sievietēm, kuras uzdrīkstējās ekstrēmā, skaļā un, ak, vai, vidusmēra latvieša izpratnē tik nepiedienīgi ne-sievišķīgā veidā paust savu attieksmi pret politiskajām norisēm savā valstī.
«Godīgais», liekulīgi tikumīgais pilsonis, turpināja tapt šokēts arī šonedēļ - ne vairs no austrumiem, bet vistālākajiem rietumiem, kas aizvien biežāk tiek uzskatīti par teju vēl lielāku ļaunumu un draudu.
Šī daļēji mākslotā un teatrālā nedrošība ir saprotama, tāpat kā dziesminieka Kaspara Dimitera mikroblogā «Twitter» paustās bailes (citēju) «pēc agresīvo vāverīšu iedvesmotājas [Gagas] koncerta mājās atgriezties bez riekstiem»...
Kāpēc? Pirmkārt jau tāpēc, ka Gagas viltīgi izskaitļotais un noslīpētais poptēls īsti matriarhālā garā izstaro visaptverošu beznosacījumu mīlestību pret savu daudzskaitlīgo fanu jeb «mazo monstru» pulku. Otrkārt, Gaga iestājas pret to, kas tik ļoti nepieciešams baznīcas dogmatiķiem, totalitārā režīma nostaļģijas pārņemtajiem un tamlīdzīgiem, Gagas vārdiem izsakoties, «radījumiem»– «cilvēku –skrūvīti», «cilvēku- pelēko, inerto masu».
Lai pa ielām nevazātos «āmuri» kā Pink Floyd «Sienā», ir vajadzīgs kāds, kurš pasaka – «tu esi piedzimis tāds, kāds esi, un tu esi uz pareizā ceļa» . Un Gaga to izdara tieši tik skaļi un ekstrēmi, lai viņu sadzirdētu visa pasaule – sākot no Singapūras un beidzot ar Latviju. Kam nepatīk - šī gluži vienkārši nav jūsu ballīte...