Četri soļi ceļā uz attiecību saglābšanu (72)

Ja spersi pirmo soli ceļā uz attiecību dziedināšanu, tas liecinās par Tavu drosmi. Ja tomēr nekādi neizdodas saglābt grimstošo attiecību laivu, ilgtermiņā Tavi centieni būs ieguvums, jo būsi izdarījusi visu, kas Tavos spēkos.

Lai cik neiespējami dažkārt varētu šķist atkal visu vērst par labu - izrauties no dēmonu gūsta un izdziedēt iedragātas attiecības - brīnumi notiek, jo ne velti senču viedais teiciens vēsta - «Kā mežā sauc, tā atskan».

Cieņa un tuvība ir pamats, uz kura tiek būvētas mīlošas pāru attiecības.Bez drošības un abpusējas saiknes, nevar būt uzticēšanās - ja nav uzticēšanās, zaudējam spēju būt rotaļīgiem, spontāniem un priekpilniem.

Turpmāk minēsim izplatītākās problēmas attiecībās, kas nerisināšanas gadījumā var nogalināt mīlestību un laimi.Noskaidrosim, kā risināt šīs problēmas. Ja Tev ir drosme atzīt pašai savu atbildību par negatīva attiecību modeļa rašanos, ja vēlies mainīties un izvirzīt partnerattiecības par savu prioritāti, kļūst iespējams atrisināt pat vissarežģītākās problēmas.

Problēma nr.1 - uzticēšanās trūkums

Neuzticēšanās partnerim var izpausties dažādos veidos. Piemēram, Tev ir sajūta, ka viņš ir negodīgs pret Tevi vai kaut ko slēpj, Tevi māc šaubas, vai uz viņu var paļauties. Tu neesi pārliecināta par viņa jūtu noturīgumu un atbalstu vajadzības gadījumā. Varbūt Tevī mājo bailes, ka partneris Tevi izmantos un netici viņa kā cilvēciskas būtnes vērtībām? Vai arī baidies sev atzīt, kas patiesībā esi šajās attiecībās?

Kāpēc mēs tā rīkojamies?

Cilvēki bieži vien izveido kopdzīvi ne tāpēc, ka viņiem ir kopēja vērtību sistēma, bet drīzāk tāpēc, ka savā partnerī saskata kaut ko vērtīgu, kā nav viņiem pašiem. Ar laiku var vairoties viena vai abu partneru pārliecinātība par sevi vai arī var mainīties viņu vajadzības, kas samazina vēlmi samierināties ar atšķirīgajām vērtību sistēmām. Partnera pievilcīgums izplēn, ja viņš nekad nepalīdz nomazgāt traukus!

Savukārt greizsirdības pamatā ir personīgā nedrošība un bailes tikt pamestam. Mēs cenšamies kontrolēt savus partnerus, lai viņi neatrastu kādu labāku par mums un nepamestu mūs.Cilvēkiem, kuri tikuši izmantoti bērnībā vai sāpināti iepriekšējās attiecībās, būs grūti uzticēties partnerim un atvērt sevi viņa mīlestībai. Negatīvi attiecību cikli var iedragāt drošības sajūtu un spēju uzticēties otram.

Kur slēpjas problēma?

Ņujorkas Stounībrūkas universitātes pētnieks Artūrs Ārons, kura pētījumu lauks ir tuvība pāru attiecībās, ir pārliecināts, ka mīlošas partnerattiecības palīdz cilvēkiem pilnveidot sevi, sniedz atbalstu, lai mācītos un attīstītos, ienes dzīvē aizrautību un intereses, kas paplašina abu partneru redzesloku, veicina spontanitāti un saprātīgu risku uzņemšanos. Uzticības trūkums izraisa pretējo – tas padara mūsu apvārsni šaurāku, jo cenšamies kontrolēt savus partnerus vai pakārtot savas vajadzības viņu vēlmēm. Ja cilvēkiem nav kopēju pamatvērtību vai viņi nespēj uzticēties partnerim kā stabilam pieķeršanās objektiem, attiecībās sāk dominēt nedrošība un bailes.

Sekas

Uzticēšanās trūkums kļūst par tā dēvēto pašpiepildošo pareģojumu, pamudinot mūs uz rīcību, kas atsvešina un sadusmo otru. Ja nevērīgi atgrūžam no sevis otru cilvēku, zaudējam iespēju saņemt patiesu mīlestību, kādu viņš mums var sniegt.

Kā rīkoties?

Izvērtē, vai, pēc Tava ieskata, uzticēšanās trūkums radies dzīvesbiedra agrākas rīcības vai Tevis pašas problēmu dēļ. Varbūt šajā ziņā problēmas ir abiem? Cik lielā mērā Tu vari uzticēties pati sev? Ja nevari uzticēties sev, kāds tam ir iemesls – nedrošība, nesadziedēts emocionālais ievainojums, kaitīgi ieradumi, depresija vai kas cits?

Ja partnera konkrēta rīcība liedz Tevuzticēties viņam, ir svarīgi sākt runāt par to, atturoties no pārmetumu izteikšanas. Ja nepieciešams, izlem, kāda rīcība Tev nav pieņemama, un kopīgi vienojieties par saprātīgiem ierobežojumiem. Ja Tu sevī apspied nozīmīgas vēlmes, lai pielāgotos partnerim, ir svarīgi atzīt savasnepiepildītās vajadzības un kopīgi rast risinājumu, kas ļautu tās piepildīt.

Problēma nr. 2 - partnera vainošana un centieni viņu mainīt

Partnera vainošana ir atbildības pārnese uz viņu par kādu sliktu iznākumu. Šajā gadījumā problēmu var radīt arī Tava dzelžainā pārliecība par savu taisnību – Tev šķiet, ka labāk saproti, kā paveikt konkrētas lietas, zini, kā būtu jāmainās partnerim, un mēģini viņu koriģēt.

Kāpēc mēs tā rīkojamies?

Kad kaut kas dzīvē noiet greizi, mūsu smadzenes automātiski meklē cēloni un cenšas to likvidēt. Tas,visticamāk, sniedza priekšrocības evolūcijas procesā, jo palielināja mūsu senču iespējas izdzīvot, kad uzglūnēja bads un plēsīgi zvēri. Turklāt ir daudz cilvēku, kuri jūtas nedroši, ja nespēj kontrolēt situāciju. Partnera vainošana un centieni viņu mainīt ir veidi, kā tiecamies iegūt lielāku kontroli pār svarīgiem rezultātiem savā dzīvē.

Kāpēc tā ir problēma?

Vairākums problēmu ir daudzpusīgas un tām nav viena lineāra cēloņa. Piemēram, cilvēks nespēj atrast labi apmaksātu darbu, par spīti visām pūlēm, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vecuma vai ekonomisko apstākļu dēļ. Patiesībā Tavs dzīvesbiedrs, iespējams,nedara neko nepareizu. Turklāt vairākas cilvēka personības iezīmes, piemēram, introversija, intelekts,emocionālais jūtīgums vai enerģijas līmenis ir salīdzinoši nemainīgs, bioloģiski noteikts un nemaināms. Tu uz situāciju varbūt lūkojies pati caur savu deformēto prizmu, un partnerim var būt atšķirīgs redzējums. Ja otrs cilvēks tiek vainots, viņš bieži vien reaģē, lai aizstāvētut savu rīcību, iet pretuzbrukumā vai atkāpjas. Tas izraisa negatīvu kļūdainas saskarsmes, dusmu un aizvainojuma ciklu.

Sekas

Partnera vainošana var novest pie tā, ko pāru attiecību pētniece Sjū Džonsone dēvē par dēmonu dialogiem- negatīviem komunikāciju cikliem, kuros cilvēki iestrēgst, cenšoties pierādīt savu taisnību. Tikmēr patiesās vajadzības partnerattiecībās – saikne un drošība – netiek apmierinātas.

Kā rīkoties?

Rūpīgi izvērtē pati savu rīcību un pieņēmumus, un to, kā tie tieši vai netieši varētu būt veicinājuši problēmu. Uzņemies pilnīgu atbildību pati par savu pienesumu problēmas radīšanā - tā var būt gan kļūdaina komunikācija, nereālas gaidas, dusmu uzliesmojumi vai dzīvesbiedra neatbalstīšana. Ja jūti, ka partnera darbības Tevi aizvaino, savas izjūtas paud mierīgā balsī, runā pirmajā personā un pati par savām jūtām un vajadzībām, kas netiek apmierinātas, nevis par to, ko vajadzētu darīt Tavi partnerim. Izsaki lūgumus, nevis izvirzi prasības.

Problēma nr. 3 - Kritizēšana un noniecināšana

Trešā problēma ir negatīvi komentāri par partnera izskatu, pievilcību, raksturu vai spējām. Apsaukāšanās vai cita veida necienīga izturēšanās pret partneri.

Kāpēc mēs tā darām?

Ir daudz iespējamu iemeslu, kāpēc cilvēki kritizē savus partnerus. Viņi, iespējams, šādu saskarsmes veidu bērnībā apguvuši savās ģimenēs un nesaprot, kā tas sāpina partneri. Dziļākā līmenī cilvēki, kam raksturīgs narcisisms, ir tendēti baidīties no tuvības, un tāpēc uzcītīgi meklē partnerī trūkumus, vai arī liek saprast, ka viņš ir izdarījis nepareizu izvēli. Cilvēki var sevī glabāt dusmas, kas izlaužas ārā dzēlīgu komentāru veidā. Tie, kas neuzticas partnerim, vai tie, kuri baidās no pamešanas, var izmantot kritiku un noniecināšanu, lai kontrolētu savus partnerus un viņiem būtu grūtāk sevi aizstāvēt vai izbeigt partnerattiecības

Kāpēc tā ir problēma

Noniecināšana un kritizēšana grauj pašapaziņu un uzticēšanos. Ikvienam cilvēkam ir savas vājās vietas. Mīlēt kādu nozīmē - saprast, kāpēc šis cilvēks ir tāds, kāds viņš ir, un veicināt viņa pašapziņu un personīgo izaugsmi. Mīlestība arī nozīmē spēju saskatīt un novērtēt partnera stiprās puses, nevis nemitīgi koncentrēties uz trūkumiem.

Sekas

Psiholoģijas profesors Džons Gotmens kritizēšanu un centienus mainīt partnera rakturu sauc par diviem no četriem «Apokalipses jātniekiem», kuri, ja tos neaptur, iezīmē partnerattiecību beigas.Pētījumi, kuros piedalījās cilvēki, kas tikko sākuši kopdzīvi, rāda, ka bieža partnera kritizēšana un mēģinājumi mainīt viņa raksturu, visticamāk, izraisīs partnerattiecību sabrukumu pēc 10 gadiem.

Ko vajadzētu darīt citādi?

Izkop sevī līdzjūtību un toleranci. Mācies iedziļināties vai arī atrodi psihoterapeitu, lai ar viņa palīdzību varētu atlaist no sevis to, ko nespēj kontrolēt. Ja ir lietas, kas Tev partnerī nepatīk, iztēlojies, ka viņa dzīvē, iespējams, bijis kas tāds, kas liek viņam šādi rīkoties. Nenāktu par sliktu arī aizdomāties, ka aiz Tava partnera dusmām bieži slēpjas kāds viņa bērnības aizvainojums.Tas palīdzēs Tev pārorientēties uz sevis sakārtošanu un pašai uz savu vajadzību apmierināšanu. Tādējādi Tu mazāk reaģēsi uz nepatīkamajiem aspektiem partnerī un spēsi sniegt viņam līdzjūtīgu atbalstu ceļā uz pilnveidošanos.

Problēma nr. 4 - emocionālā distance

Vēl viena problēma ir emocionālā distance, kad pāris nesarunājas par jūtām un vajadzībām, kuras tam ir vissvarīgākās. Šādas sarunas tiek aizstātas ar tā dēvētajām sekundārajām emocijām, piemēram, ar dusmām. Vēl ir situācija, kad viens partneris uz otra partnera centieniem izrunāt problēmu reaģē ar klusēšanu, rīkojoties pasīvi agresīvā veidā, vai arī novirzās no tēmas, lai nevajadzētu skart jūtu jautājumu.

Kāpēc mēs tā rīkojamies?

Neviens nevēlas būt ievainojams, sevišķi tad, ja mums šķiet, ka mūsu dziļākās jūtas un vajadzības partneris nesadzirdēs un nerespektēs. Pastāv arī iespēja, ka viens no partneriem nezinās, kā reaģēt, ja otrs stāstīs, ka jūtas nelaimīgs. Mēs arī varam mēģināt meklēt problēmas risinājumu tā vietā, lai iejūtīgi uzklausītu savu partneri. Cilvēki, kuri agrīnā vecumā piedzīvojuši zaudējumu, izmantošanu vai vecāku neatsaucību, var sajusties neērti, kad paši vai citi cilvēki pauž emocijas, un baidīties no emocionālas tuvības.

Kāpēc tā ir problēma un tās sekas

Emocionālā distance var abos partneros radīt šaubas, vai viņa emocionālās vajadzības jebkad tiks apmierinātas. Pāris sāk dzīvot kopā kā istabas biedri. Viņi pilda tikai kopējus pienākumusun rūpējas par kopdzīves materiālo pusi.Seksuālā tuvība var izzust, un parādīties aizvainojuma un vientulības sajūta. Viens vai otrs partneris var censties apmierināt savas vajadzības citos veidos, piemēram, pārmērīgi nodoties bērnu audzināšanai, sociālajam statusam, narkotikām, visu laiku strādāt vai nodoties ārlaulības dēkām, kas galu galā noved pie šķiršanās.

Ko darīt citādi?

Emocionālās tuvības atjaunošana sākas ar vēmi būt patiesam pret sevi un partneri. Tās atjaunošanai nepieciešama arī drosmīga gatavība mainīties;atteikšanās no zināmiem paradumiem, kurus esam piekopuši mūža lielāko daļu. Lai diagnosticētu destruktīvus attiecību modeļus un iemācītu jaunus saskarsmes veidus, īpaši labi var palīdzētpāru terapija.

Dažkārt vienam vai abiem partneriem ir nepieciešama individuāla terapija, lai risinātu tādus jautājumus kā neuzticēšanās, agrīna emocionāla atstumtība, trauma vai nepilvērtības komplekss.

Lai atjaunotu seksuālo tuvību, tā ir jāpadara par attiecību prioritāti. Jāapmierina ir abu partneru vēlmes. Lai to panāktu, ir jāpanāk uzticēšanās un jāpievērš uzmanība dažādiem veidiem, kā paust tuvību.

«Aizvainojošas savstarpējās attiecības, kurās cilvēki nolīdzina viens otru ar zemi, vai distancējas viens no otra rada dusmu un aizvainojuma krātuvi, kura galu galā sagraus attiecības, ja situācija netiks labota,» stāsta psiholoģe Melānija Grīnberga.

Pēc viņas paustā, nodarbojoties ar pāru terapiju, viņa novērojusi, ka gandrīz vienmēr partnerustarpā pastāv vismaz viena no minētajām problēmām.

«Labās ziņas ir, ka mūsdienās mums ir efektīvas metodes, lai diagnosticētu un labotu negatīvus partnerattiecību ciklus, dziedētu emocionālus ievainojumus vai mainītu negatīvus pasaules redzējuma modeļus, kuri sekmē šādu ciklu rašanos,» iedrošina pāru terapeite.