Izrādās, Latvija nav vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kur notiek izmisīga cīņa ar latvāņiem. Beļģijā īstenotā Mantegaca latvāņa izskaušanas kampaņa nespēs novērst šīs sugas atkārtotu invāziju no Francijas, secinājusi Eiropas Komisija (EK).
Ar «Latvijas nelaimi» izmisīgi cīnās arī Briselē (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudzām ES dalībvalstīm cīņai ar invazīvajām sugām nākas tērēt lielus līdzekļus, taču valstu līmenī veiktie pasākumi nav pietiekami rezultatīvi, tāpēc EK pirmdien ierosinājusi jaunu tiesību aktu, ar kuru paredz profilakses un pārvaldības pasākumus saistībā ar strauji pieaugošo apdraudējumu, ko rada invazīvās sugas, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.
Šobrīd Eiropā ir vairāk nekā 12 000 svešzemju sugu, kas nav raksturīgas mūsu dabiskajai videi. No tām apmēram 15% ir invazīvas, un to skaits strauji aug. Priekšlikums ir izstrādāts, lai risinātu šo invazīvo svešzemju sugu radītās problēmas dažādās jomās.
Invazīvās svešzemju sugas ik gadu Eiropā rada zaudējumus, kas mērāmi vismaz 12 miljardos eiro, tostarp apdraudot cilvēka veselību (piemēram, Āzijas sirseņu un tīģermoskītu kodumi var būt nāvējoši), nodarot bojājumus infrastruktūrai (piemēram, Japānas krūmsūrene bojā ēkas) un radot ražas zaudējumus lauksaimniekiem (piemēram, nutrijas kaitē kultūraugiem).
Invazīvās svešzemju sugas var nopietni kaitēt ekosistēmām un izraisīt tādu sugu izzušanu, kas uztur līdzsvaru mūsu dabiskajā vidē. Piemēram, vēlā ieva apdraud mežu ekosistēmas un pelēkās vāveres izkonkurē rudās vāveres. Invazīvās svešzemju sugas ir otrs izplatītākais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis pēc biotopu izzušanas.
«Svešzemju invazīvo sugu apkarošana ir uzskatāms piemērs tam, ka pastāv jomas, kurās Eiropa var sasniegt labākus rezultātus, strādājot kopā. Ierosinātais tiesību akts palīdzēs aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un, pateicoties tam, varēsim koncentrēties uz nopietnākajiem apdraudējumiem. Tādējādi tiks uzlabota valsts līmeņa pasākumu efektivitāte un rezultāti sasniegti ar vismazākajām izmaksām,» saka Vides komisārs Janess Potočniks.
Priekšlikuma pamatā ir saraksts, kurā iekļautas svešzemju invazīvās sugas, kas rada bažas ES, un kura izveidē dalībvalstis izmantos riska novērtējumus un zinātniskus pierādījumus. Izraudzītās sugas ES tiks aizliegtas, proti, tās nevarēs importēt, pirkt, izmantot, izplatīt vai pārdot. Tiks veikti īpaši pasākumi, lai risinātu problēmas, kas pārejas periodā radīsies tirgotājiem, audzētājiem vai lolojumdzīvnieku īpašniekiem.
Priekšlikumā tiek ierosināti trīs darbības virzieni - Profilakse: dalībvalstis organizēs pārbaudes, lai izvairītos no apzinātas tādu sugu ievešanas, kas rada bažas. Tomēr daudzas sugas ES nonāk nejauši, kā preču piesārņojums vai netīšām iekļūstot pārvadāšanas tvertnēs. Dalībvalstīm būs jāveic attiecīgas darbības, lai konstatētu šos iekļūšanas ceļus un veiktu koriģējošus pasākumus; Agrīna brīdināšana un ātra reaģēšana: ja dalībvalstis konstatē tādas sugas ieviešanos, kas rada bažas ES, tās nekavējoties veic izskaušanas pasākumus; Tādu ieviesušos svešzemju invazīvo sugu pārvaldība, kas rada bažas: ja sugas, kas rada bažas ES, jau ir plaši izplatījušās, dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi to nodarītā kaitējuma samazināšanai.
Priekšlikumā ierosināts pāriet uz saskaņotu un profilaktiskāku pieeju, kas varētu uzlabot pasākumu iedarbīgumu un laika gaitā samazināt zaudējumus un pasākuma izmaksas.
Ierosināto regulu izskatīs Eiropas Padome un Eiropas Parlaments. Dalībvalstis tiks pilnībā iesaistītas saraksta veidošanā, un tās var ierosināt sugas, kuras tajā būtu jāiekļauj. Režīms tiks sasaistīts ar informatīvā atbalsta mehānismu «Eiropas Svešzemju sugu informācijas tīkls» (http://easin.jrc.ec.europa.eu/ ).