Autobraucēji vēl ilgi neievēros ceļu satiksmes noteikumus (55)

Agresīva braukšana, kas apdraud citus ceļa dalībniekus, kā arī palielina risku izraisīt avāriju. Kaitinoši braukšanas paradumi - prakse atstāt automobili stāvēšanai tā, ka tas traucē satiksmei, pagriezienu rādītāju nelietošana, nevēlēšanās citus transportlīdzekļus ielaist savā joslā utt. Blakusdarbības pie stūres – ēšana, runāšana pa telefonu, pat lūpu krāsošana. Ceļu, kas jau tā ir augstas bīstamības vieta, tas padara vēl krietni bīstamāku.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem šī gada janvārī un februārī vien Ceļu policijā un apdrošināšanas sabiedrībās pieteikto ceļu satiksmes negadījumu skaits ir 5677. Cietuši 396 cilvēki, bet bojā gājuši 16 cilvēki.

Klīniskā psiholoģe Jolanta Cihanoviča uzskata, ka ir vairāki iemesli, kāpēc ir tik daudz noteikumu pārkāpēju. Viens no tiem ir no padomju laikiem mums līdzi nākošais uzskats – ja jau noteikumi, tad tas ir kaut kas uzspiests. Tātad tas ir kaut kas tāds, kam jāpretojas. Pastāv maldīgs priekšstats, ka noteikumi ierobežo, nevis padara dzīvi labāku.

Psiholoģijas doktore Airisa Šteinberga uzskata, ka braukšanas kultūra ir vispārējās cilvēka kultūras komponente, ja nepiemīt sociālā inteliģence, cieņa pret apkārtējiem, kas ietver arī cieņu pret sevi, tolerance un situācijas uztvere veselumā, bez izteikta egocentrisma, kas parasti izpaužas dusmās uz citiem braucējiem vai satiksmes dalībniekiem, ignorējot savus pārkāpumus. «Ja jāatbild uz jautājumu kāpēc, tad to izdarīt ir grūtāk - paaugstināts sabiedrības stresa līmenis, Latvijas sabiedrības pieklājības un takta hronisks trūkums, kas ir audzināšanas un sociālās situācijas sekas. Psiholoģiskie cēloņi ir individuāli,» stāsta Šteinberga.

Pēc Cihanovičas domām pastāv divas braukšanas kultūras – tā, kas ir uz papīra un tā, kas pieņemta praksē. Piemēram, situācija no dzīves, kas mums visiem tik ļoti pazīstama. Noteikumi paredz, ka jābrauc ar ātrumu 90 kilometri stundā (km/h), taču ierasta prakse, ka visi brauc uz vismaz 100 km/h.

Te jāpiemin arī nejēdzība uz Salu tilta, kur braukšanas ātruma ierobežojums ir 30 km/h un tas noteikts saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojas straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē. Braukt atļautajā ātrumā praktiski nav iespējams. Tātad cilvēks, kas godīgi brauc pēc noteikumiem, ar savu neiekļaušanos kopējā plūsmā rada bīstamu situāciju un apdraud citus satiksmes dalībniekus. Absurda situācija. Masu spiediens liek pārkāpt noteikumus. Arī apkārtēji ir nesaudzīgi savos izteikumos pret godīgajiem šoferiem.

Pastāv uzskats, ka tie, kas pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, šādu praksi piekopj arī citās dzīves situācijās. «Cilvēks pie stūres jūtas savā teritorijā, viņam var šķist, ka citi viņam uzbrūk vai apdraud un, ka viņa agresīvā vai citu neievērošanas taktika ir «aizsardzība».

Zināmā mērā tas var būt uzvedības paradums, kas slēpjas aiz frāzes: nekas jau nenotiks, ka es nokavēšu tikšanos, neparādīšu pagriezienu, nebūšu pieklājīgs pret citiem cilvēkiem. Ir dažādi tikumības attīstības līmeņi un šis varētu būt tas gadījums, kad cilvēks izvēlas ievērot noteikumus, kad pašam tas ir izdevīgi, bet pārējos gadījumos atrast piemērotu atrunu,» saka Šteinberga.

Savukārt Cihanoviča stāsta, ka mums kā smaga nasta nāk līdzi arī padomju laiku mantojums. Agrāk valdīja priekšstats, ka citi nav svarīgi un nav jārūpējas par līdzcilvēku labsajūtu. Tomēr tagad maz pamazām mēs sākam kļūt tolerantāki, iejūtīgāki pret apkārtējiem cilvēkiem. Mēs sākam aizdomāties par to, lai ar savu rīcību neapgrūtinātu citus. Bet te atkal sastopamies ar tādu kā divējādu situāciju. Ja mēs esam iejūtīgi pret citiem, domājot par viņiem un pakļaujoties masu spiedienam arī «uzgāzējam» uz 100 km/h atļauto 90km/h vietā, tad jautājums paliek atvērts. Ievērot noteikumus, bet traucēt citiem? Domāt par citiem un ignorēt ceļu satiksmes normas? Kur tad ir risinājums? Kur ir zelta vidusceļš?

«Kā daudzas pašlaik saasinājušās sabiedrības parādības, arī šajā gadījumā nav ātrs un viegls risinājums. Ātrs un viegls risinājums ir sodi, represijas utt., bet tas dod īslaicīgu risinājumu. Patiesībā tā ir sabiedrības audzināšana, kas ir nepieciešama un ar ko nodarbojas TV, dažādi interneta portāli, žurnāli, populāri cilvēki, bet visvairāk, protams, ģimene. Ļoti grūti būs pārliecināt jaunieti braukt pieklājīgi, ja viņa vecāki vadījušies pēc principa neesi pieķerts - neesi zaglis, vai visu bērnību sēdējis vecāku mašīnā, kurā mamma vai tētis izsaka rupjas vai aizskarošas piezīmes par citiem satiksmes dalībniekiem,» norāda psiholoģijas doktore.

auto@apollo.lv