17. decembrī plkst. 18.00 sadarbībā ar Francijas Kultūras centru Rīgas Kinomuzejā notiks pēdējā šā gada lekcija no cikla «Tas, ko tu nedrīksti nezināt!» — kinokritiķes Ditas Rietumas lekcija par film noir — īpašo un skaisto kino žanru, kas radījis daudzus neaizmirstamus ekrāna varoņus un joprojām nav zaudējis savu kulta statusu.
Tumša, ēnu ieskauta iela. Neliels, vienkāršs birojs, virs kura durvīm redzama izkārtne «Izmeklētājs». Kāds neatrisināts noziegums un noslēpumaina, valdzinoša sieviete, kuras šarmam neiespējami pretoties. Vējaina okeāna piekraste vai vientulīga piepilsētas māja — šie ir visiem zināmie klasiskie film noir elementi, kas jau no pirmajām filmas minūtēm ieved skatītāju tumšajā, skarbajā un noslēpumainajā film noir pasaulē.
Film noir jeb tulkojumā no franču valodas melnās filmas žanrs aizsākās pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados ar tādām filmām kā «Svešinieks trešajā stāvā» («Stranger on the Third Floor», 1940) un «Maltas vanags» («The Maltese Falcon», 1941). Filmas atainoja vispārējo drūmo, depresīvo noskaņojumu, tai pašā laikā radot realitāti, kas aizrāva vairāk par pelēko ikdienu. Film noir žanrs apvienoja gangsterfilmu, sociālo problēmu atainojuma, Holivudas plaša patēriņa filmas, mīlasstāsta un reizēm pat komēdijas elementus, kā arī neskaitāmas vizuālas variācijas, kuru galvenās iezīmes tomēr bija plašs ēnu izmantojums, kontrasti un dziļi plāni — stils, kas tika aizgūts no trīsdesmitajos gados tik populārā vācu ekspresionisma.
Sociālajā plānā film noir tiecās provocēt sabiedrību, pārskatot sievietes lomu tajā — žanram raksturīgā liktenīgā sieviete vairs nebija klusa un kārtīga mājsaimniece, bet gan spēcīga un patstāvīga personība, kuru allaž pavadīja aizrautība un briesmas. Tikpat tipiskas žanra sociālās iezīmes bija policijas korumpētība, pārvaldes iestāžu bezspēcība un formālisms, kas notrulina jebkādu cilvēcību.
Piecdesmitajos gados ekonomiskā uzplaukuma un vispārēja pozitīvisma apstākļos film noir žanrs zaudēja popularitāti, lai jau sešdesmitajos atgrieztos neo-noir formā. Žanra aktualitāte saglabājusies arī mūsdienās, un tā elementi izmantoti tādās pēdējo gadu populārās filmās kā «Melnā dālija» («The Black Dahlia», 2006), «Betmens: sākums» («Batman Begins», 2005), «Grēku pilsēta» («Sin City», 2005) u. c.
Pateicoties Francijas Kultūras centram, 17. decembrī pēc lekcijas tiks demonstrēta Žana Lika Godāra filma «Līdz pēdējam elpas vilcienam» («A Bout de Souffle», 1960), kas bija režisora cieņpilns veltījums film noir žanram un vienam no tā galvenajiem aktieriem — Hamfrijam Bogartam.
18. decembrī plkst. 18.00 tiks demonstrēta šā paša režisora filma «Alfavilla» («Alphaville», 1965).
Lekciju ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ieeja uz lekciju bez maksas.
NB! Sakarā ar ierobežoto vietu skaitu, lūdzam uz lekcijām pieteikties iepriekš!
