Krievijas vēsturnieks par to, kas var apturēt Putina agresiju (470)

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Pēc Sokolova domām, Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā tomēr nav gaidāmas. «Varbūt sankciju iespaidā viņš savu apetīti mazliet pievaldīs, taču nekad nevar zināt, kas viņam var ienākt prātā nākotnē. Tā var būt līšana Vidusāzijas virzienā, var būt centieni sagraut no iekšpuses Kazahstānu un pievākt tās daļu sev. Var notikt viss kas, un visādi var būt varianti. Krievijā faktiski valda diktatūra, un nav iespējams paredzēt, kas var ienākt prātā valdniekam.»

Sokolovs gan pieļāvis, ka sankciju rezultātā «Kremlī iespējams kāds galma apvērsums», savukārt spēcīgas politiskās opozīcijas izveidošanās Krievijā neesot gaidāma. Arī uz tautas revolūciju tuvākajā laikā cerēt neesot pamata.

Vēsturnieks atzīmējis, ka Krievijā un ne tikai Krievijā mēdz uzskatīt, ka Krimas aneksija Putinam bija vajadzīga iekšpolitiskai vajadzībai - lai celtu savu reitingu, piežmiegtu opozīciju un novērstu iespējamus masu protestus, taču tas esot kļūdains uzskats. «Putins uzbrūk Ukrainai nevis reitinga dēļ. Reitings viņam ir tikai instruments. Putins ir paudis pārliecību, ka pagājušā gadsimta lielākā ģeopolitiskā traģēdija bija PSRS sabrukšana. Viņš neslēpj, ka viņa mērķis ir atjaunot PSRS varenību vai pat Varšavas bloku.»

Sokolovs norādījis, ka Krievijas rīcība, anektējot Krimu un veicinot agresiju Ukrainas dienvidaustrumos, ir radījusi jaunu realitāti pasaulē. «Pirms Krimas aneksijas bija viens laikmets, pēc - ir iestājies jauns laikmets. Manuprāt, Eiropā vēl nav sapratuši, ka sākusies dzīve jaunā pasaulē. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir skaidri sacījis, ka viņam Krievijas intereses ir augstākas par starptautiskajām tiesību normām. Faktiski tas ir aukstā kara pieteikums visai pārējai pasaulei. Lai arī amerikāņi un eiropieši cenšas izvairīties no aukstā kara, tas «de facto» jau ir sācies. Un Ukrainā tas jau draud pāriet uz karsto fāzi, un dažbrīd jau notiek īsta karadarbība.»

Vēsturnieks atzīmējis, ka Krimas aneksija ir notikusi pēc tā paša scenārija kā PSRS veiktā Baltijas valstu okupācija 1940.gadā. «Putins sapņo par PSRS varenības atjaunošanu, viņš šo mērķi neslēpj un turpinās uz to tiekties, kamēr netiks apturēts,» piebildis Sokolovs.

«Pirmkārt, pašai Ukrainai ir jāpretojas mēģinājumiem to nospiest ar militāru spēku, kā tas notiek dienvidaustrumu reģionā. Šajā ziņā Ukrainas valdība ir stipri vien iekavējusi,» izteicies vēsturnieks, «ukraiņi jūtas kā aplenktā cietoksnī, savukārt foruma dalībnieki no Krievijas, izņemot morālu atbalstu, neko nevarēja sniegt, jo pašlaik viņu politiskā ietekme un ietekme medijos ir niecīga. Labākie un godīgākie interneta resursi Krievijā ir nelikumīgi bloķēti. Kremlis kontrolē visus nozīmīgākos televīzijas kanālus, avīzes un interneta resursus, kuros tiek laista bezkaunīga propaganda un dezinformācija par notikumiem Ukrainā apmēram tādā garā, ka Doņeckā iebrukuši un cilvēkus slepkavojuši «Labējā sektora» kaujinieki, lai gan «Labējā sektora» tur nav bijis pat tuvumā.»

Sokolovs atzīmējis, ka Ukrainas situāciju sliktāku padara fakts, ka viņiem ir daudz iekšpolitisku problēmu. «Valdība savulaik tika izveidota kā pagaidu un tehniska. Neviens jau nevarēja iedomāties, ka Krievijas agresija būs tik strauja. (...) Ukrainas milicija dienvidaustrumos ir sapuvusi un nelojāla valdībai. Vajadzēja jau pagājušā gada februārī nomainīt vadošos kadrus. Varēja arī Krimā noturēt ja ne visu pussalu, tad vismaz kādu placdarmu. Taču tam vajadzēja gribu un rīcību jau no paša sākuma. Pašlaik gan ir sākta antiterorisma operācija, taču, kamēr netiks atbruņoti kaujinieki, miera nebūs.»

«Referendumi Luhanskā, Doņeckā ir absolūti nelikumīgi. Tad jau mēs varam savākt kādā alus bārā 50 cilvēkus, izvirzīt no sava vidus tautas gubernatoru, pasludināt Rīgas republiku un pēc nedēļas sarīkot referendumu. Mēs nekad neuzzināsim, cik cilvēku patiesībā balsoja Krimā un kā viņi nobalsoja. Novērotāju šajā referendumā nebija. Pēc tādas shēmas kā Krimā, referendumus Harkovā, Donbasā vai vienalga kur var rīkot, arī nemaz neverot vaļā balsošanas iecirkņus, tāpat skaidrs rezultāts un to var pasludināt vēl pirms referenduma - ka visi reģiona iedzīvotāji alkst pievienoties Krievijai. To sauc par pastarpinātu agresiju - tas ir, kad agresija netiek veikta tieši, bet ar speciālu vienību palīdzību, kas vervē no vietējiem iedzīvotājiem grupas, kuras savukārt īsteno agresiju ar militāru spēku. Katrā dienvidaustrumu reģionā ir pa kādām 20-30 Krievijas militārpersonām, ap kurām grupējas kādi 500 Ukrainas iedzīvotāji, kurus mēdz dēvēt par tituškām. Tie ir bandīti. Daudzi no viņiem jau iepriekš aktīvi darbojās Kijevā. Ap šiem bandītiem pulcējas un tiem līdzi jūt vienkāršie iedzīvotāji jeb derīgie idioti, kas no sirds tic, ka jāpievienojas Krievijai,» stāstījis Sokolovs.