PVN nodokļa maksātājiem gaidāms ļoti saspringts laiks (93)

Vērtējot šā gada 27.septembrī Saeimā pirmajā lasījumā pieņemto jauno PVN likumprojektu, Kauliņa atzina, ka tas būtiski atšķiras no līdzšinējā likuma, tādēļ ļoti svarīgi ir savlaicīgi sniegt papildu likuma normu skaidrojumu, kā arī pirms tā galīgās apstiprināšanas novērst atsevišķas pretrunas ar Latvijai saistošām starptautiskām tiesību normām.

«PVN nodokļa maksātājiem ļoti īsā laikā būs jāiepazīstas un jāizprot ne tikai likuma normas, bet arī visi MK noteikumi, kas, ticamākais, tiks pieņemti tikai šā gada nogalē, un to ieviešanas laiks varētu būt ļoti īss,» uzsvēra eksperte.

Viņas vērtējumā jaunais PVN likumprojekts ir daudz apjomīgāks nekā pašreizējais likums, un tam ir pilnīgi atšķirīga struktūra. «Pēc savas struktūras un terminoloģijas tas ir daudz tuvāks Eiropas Savienības (ES) direktīvai par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (ES direktīva), nevis pašreiz spēkā esošajam likumam. Atsevišķu pantu redakcijas ir ļoti grūti uztveramas un izprotamas, tādēļ sākumperiodā noteikti būs nepieciešamība pēc plašākiem skaidrojumiem par daudzu likumā ietverto normu jēgu un būtību,» atzina Kauliņa.

Pēc viņas domām, jau pirms likuma pieņemšanas būtu nepieciešams iepazīties ar korelācijas tabulu, kas salīdzinātu esošos likuma regulējumus ar jaunajiem un ļautu saprast regulējumu atšķirības. Pagaidām šāda tabula nav pieejama, līdz ar to arī nav iespējams konstatēt esošo regulējumu turpmāko piemērošanu un iespējamās izmaiņas. Ja likums stāsies spēkā jau 1.janvārī, Kauliņai ir bažas, ka šādu skaidrojumu sagatavošana varētu būt novēlota.

Kauliņa norādīja, ka jaunajā likumā ir veiktas nozīmīgas izmaiņas definīcijās un terminos. Tajā vairs nav daudzu pašreizējo terminu, piemēram, «saimnieciskā darbība», daļa esošo definīciju ir precizēta, bet dažas ir pilnībā mainījušas savu nozīmi, piemēram, termins «tirgus vērtība» turpmāk PVN vajadzībām būs attiecināms tikai uz darījumiem starp saistītām personām.

«Likumprojektā jaunieviestie termini dažviet ir lietoti pretrunīgi, kas var radīt nopietnus pārpratumus nodokļa piemērošanā. Īpaši tas attiecināms uz darījumu veikšanas vietas noteikšanas nosacījumiem, kas pašreizējā likumprojekta redakcijā ir nonākuši pretrunā ar Eiropas Padomes Īstenošanas regulu, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus ES direktīvai,» skaidroja nodokļu konsultante.

Viņa arī norādīja, ka samērā lielas izmaiņas likumprojekts paredz attiecībā uz nodokļa rēķiniem. Piemēram, pie noteiktiem apstākļiem ir paredzēta iespēja rēķinu izrakstīt pašam sev preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja vārdā un interesēs. Ir noteiktas jaunas prasības atsauču lietošanai nodokļu rēķinos, piemēram, ja par nodokļa samaksu būs atbildīgs preču/pakalpojumu saņēmējs, rēķinā būs jānorāda: «Nodokļa apgrieztā maksāšana».

«Jaunajā likumā nav rasts risinājums vairākām pašreiz eksistējošām problēmām nodokļa piemērošanā, tostarp saglabāts nodokļa deklarēšanas laiks par pakalpojumiem, kas saņemti no citām ES dalībvalstīm, kas prasa regulāru deklarāciju labošanu par iepriekšējiem periodiem. Trūkst regulējuma par PVN piemērošanu pakalpojumiem starp galveno uzņēmumu un tā filiāli. Nav sniegts risinājums daudziem pašreiz neskaidriem jautājumiem nodokļa piemērošanā darījumiem ar nekustamo īpašumu,» atzina Kauliņa.