Rosina diskusiju par apmeklētāju kustības organizēšanu Mežaparkā (8)

Diskusijā piedalījās SIA «Rīgas meži» daļas «Mežaparks» vadītāja Elga Zēģele un daļas vadītājas vietnieks Aigars Pencis, Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju plānošanas pārvaldes Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš, arhitekts un pilsētplānotājs Toms Kokins, Latvijas Tautas sporta asociācijas nūjošanas instruktore Lelde Vancoviča, biedrības «Baltic Events» vadītājs Kaspars Jēkabsons, «Nike Riga Run» skrituļslidošanas treneris Normans Beikmanis, brīvdabas funkcionālo treniņu vadītājs Roberts Radičuks, Latvijas skrituļslidošanas federācijas vadītājs Andris Krauja un Latvijas In-line hokeja federācijas ģenerālsekretāre Ineta Jansone.

«Mežaparks» ir kļuvis par iecienītu vietu rīdzinieku un pilsētas viesu pastaigām un nesteidzīgai atpūtai. Parka rotaļu laukumus apmeklē liels skaits ģimeņu ar bērniem. Tai pašā laikā «Mežaparks» kļuvis arī par lielisku vietu dažādām sportiskām aktivitātēm un treniņiem. Daudzi trenēties gribētāji, kuri izmanto velosipēdus, skrituļslidas un citu sporta inventāru, iecienījuši ātru pārvietošanos, ko sekmē 2013.gadā atjaunotais parka aleju asfalta segums.

«Pēdējo gadu laikā parks ir pilnībā mainījis savu izskatu uz pozitīvo pusi. Kad uzsāku te sportot, šeit bija daudz cilvēku, kuri sēdēja uz soliņiem ar alus pudelēm rokās. Toties tagad te ir ļoti daudz atpūtnieku un sportistu,» sacīja Roberts Radičuks.

«Mežaparkā» notiek arī autotransporta kustība. Parka teritorijā atrodas Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» galvenais birojs un Pāvu iela ar virkni privātīpašumu. Tāpat autotransporta iebraukšana vajadzīga parka teritorijā esošo objektu nomniekiem un uzturētājiem preču piegādēm. Kopš 2013.gada 1.janvāra iebraukšana «Mežaparkā» no Meža prospekta un Zooloģiskā dārza puses ir slēgta, un iebraukt parkā tagad ir iespējams vienīgi no Viestura prospekta puses. «Automašīnu skaits parkā ir krasi samazinājies. Tie, kuri tagad te iebrauc, ir piederīgi parkam vai arī brauc šurp strādāt, un respektē pārējo publiku,» atzina Lelde Vancoviča. Daudzi parka apmeklētāji izteikuši vēlmi, lai tajā tiktu atjaunota izklaides autovilcieniņa kustība.

Tā kā parka apmeklētāju grupas ir daudzveidīgas, domstarpības starp tām kļūst arvien biežākas, tāpēc nepieciešams rast problēmas risinājumu. «Gājēju, riteņbraucēju un skrituļotāju savstarpējo konfliktu problēma pēdējā laikā kļuvusi aktuāla ne tikai «Mežaparkā», bet arī visā Rīgā. Riteņbraucēju un skrituļotāju skaits ir ievērojami pieaudzis, un viņu ātrums ir vismaz 2-3 reizes lielāks nekā gājējiem,» teica Jānis Andiņš.

Sanāksmē noskaidrojās, ka pastāv trīs «Mežaparka» apmeklētāju kategorijas – «nesteidzīgie atpūtnieki», «ātrie sportisti» un velobraucēji. Daļa velobraucēju izmanto parka alejas ceļam no pilsētas centra uz Vecāķiem. SIA «Rīgas meži» parkā jau iepriekš veikusi dažādu apmeklētāju plūsmu nodalīšanu, izmantojot marķējumus uz galvenajām parka alejām. Taču sanāksmes dalībnieki atzina, ka praksē šie marķējumi nedarbojas tā, kā iecerēts, jo parka apmeklētāji tos ignorē.

«Pašlaik izvēlētais risinājums par aleju sadali nav tas sliktākais, vienīgi tam šobrīd nav juridiska spēka,» norādīja Jānis Andiņš. «Parkam ir izstrādāts lokālplānojums, kurā apskatīts zonējums, autostāvvietu risinājumi un citas lietas. Taču šis jau ir smalkāks projektēšanas līmenis. Problēma ir tā, ka dažādas parka apmeklētāju kategorijas un to plūsmas nav pētītas vispār. Tāpēc gluži vienkārši trūkst izejas datu, lai sāktu plānošanu un lielas pārmaiņas.»

Vairāk ģimeniskas atpūtas, sava vieta sportam

Vairums sanāksmes dalībnieku piekrita viedoklim, ka «Mežaparkam» vajadzētu būt vairāk ģimeniskai, nesteidzīgai atpūtas vietai, kuras galvenā auditorija būtu ģimenes ar bērniem. Sava vieta parkā vajadzīga arī trenēties gribētājiem, tomēr tai būtu jāatrodas atsevišķi, lai abas apmeklētāju grupas pēc iespējas mazāk traucētu viena otru.

«Mežaparku» vajadzētu uzskatīt par pilsētnieciskas atpūtas un tautas sporta vietu, nevis profesionālu sportistu treniņu vietu, un vienai no galvenajām prioritātēm te vajadzētu būt bērniem. Profesionāliem treniņiem parkā būtu jāpiešķir atsevišķa zona,» sacīja Toms Kokins. Atsevišķu zonu aktīvajai atpūtai un sportam paredz arī «Mežaparka» lokālplānojums, un nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt tā realizāciju.

«Skrituļslidotāji, kuri pārvietojas ātri, protams, ir bīstami, un viņi reizēm pat apzināti brauc ātri un bravūrīgi, lai demonstrētu savu prasmi. Savukārt bērnu uzvedība ir pietiekami neprognozējama. Tāpēc trenēties gribētājus varētu aizvadīt uz vietām, kur ir mazāk cilvēku. Vēl viens risinājums ir vienoties par konkrētu laiku un vietu, kurā varētu notikt treniņi,» atzīmēja Andris Krauja.

«Pietiek jau, ka neapzinīgs ir tikai viens. Piemēram, ir ātri braucošs skrituļotājs, bet no krūmiem pēkšņi izskrien bērns vai suns. Varbūt ātrumu tomēr vajadzētu samazināt,» piekrita Roberts Radičuks.

«Es pati esmu skrituļotāja, un, trenējot savas nūjotāju grupas, vienmēr visiem atgādinu, ka skrituļotājs tā vienkārši nobremzēt nemaz nevar,» piebalsoja Lelde Vancoviča. Viņa atgādināja arī to, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem skrituļslidotājs ir pielīdzināts gājējam, neskatoties uz to, ka var attīstīt lielāku ātrumu nekā velosipēdists. Šo problēmu vajadzētu risināt valsts mērogā.

Grupu treniņu laikā treneri vienmēr uzmana un kontrolē savas grupas. Taču treneri atgādināja, ka ļoti daudzi sportisti, tai skaitā profesionāļi, trenējas individuāli, un viņus izkontrolēt nav iespējams. Atliek vienīgi paļauties uz viņu apzinīgumu.

Vienlaikus skrituļslidotāju pārstāvji norādīja, ka Rīgā ir ļoti grūti atrast vietu, kur viņi varētu pilnvērtīgi un profesionāli trenēties, netraucējot citus, bet «Mežaparks» šim nolūkam visbiežāk tiekot izvēlēts tieši plašuma un labā asfalta seguma dēļ.

«Kā mazā teritorijā var notikt gatavošanās lielām sacensībām, piemēram, 10 km distancē? Tur taču vajadzīgs ātrums un skriešana,» sacīja Ineta Jansone. «Ir, protams, tādas vietas kā Uzvaras parks, taču arī tur traucē citi apmeklētāji. «Mežaparks» ir liels, un pa šejienes asfaltu var labi ieskrieties.»

Tomēr visi sanāksmes dalībnieki atzina, ka trenēties gribētāji parkā nereti rada bīstamas situācijas. Situāciju saasina arī vecāki, kuri nepieskata savus bērnus, suņu īpašnieki, kuri savus mīluļus netur saitē, un iespēja sastapties ar savvaļas dzīvniekiem – lapsām, zaķiem un stirnām, kas mitinās parka teritorijā.

Iespējamie risinājumi

Kā iespējams problēmas risinājums tika minēta pastiprināta apmeklētāju kategoriju nodalīšana, ieviešot alejās papildus marķējumu, uzstādot tajās stabiņus un iespējas gadījumā pat veicot pilnīgu galveno aleju plānojuma rekonstrukciju.

«Atpūtas alejā lēno gājēju plūsmu varētu pārcelt uz centru, tāpat kā soliņus un tirdzniecības punktus, un varbūt var ierīkot papildus zaļumu vāzes,» ierosināja Jānis Andiņš. «Toties ātrās pārvietošanās cienītājus varētu pārcelt uz alejas malām, izveidojot tajās vismaz 3-5 m platas joslas. Varētu norādīt arī kustības virzienus – pa vienu pusi turp, pa otru atpakaļ. Tas, protams, nozīmē izpēti, būvprojektu un rekonstrukciju.»

Vienlaikus tika norādīts, ka satiksmes kustība «Mežaparkā» jāsakārto arī juridiski no Ceļu satiksmes noteikumu viedokļa, uzlabojot ceļa zīmju izvietojumu. Saskaņā ar pašreizējo ceļazīmju izvietojumu «Mežaparks» ir dzīvojamā zona, kurā transportlīdzekļu (tai skaitā velosipēdu) kustības ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h.

«Uz parku ved veloceliņš no centra uz Vecāķiem, un daudzi riteņbraucēji parka teritoriju izmanto tranzīta caurbraukšanai. Taču teorētiski «Mežaparkā» šis veloceliņš pārtrūkst,» atzīmēja Jānis Andiņš.

Sanāksmes gaitā Elga Zēģele informēja par SIA «Rīgas meži» plāniem tuvākajā laikā pilnībā norobežot «Mežaparka» bērnu rotaļu pilsētiņu, uzstādot barjeras, kurām gājēji var brīvi iziet cauri, bet skrituļotājiem un riteņbraucējiem to priekšā būtu jāsamazina ātrums. Tas celtu rotaļu pilsētiņas apmeklētāju drošības līmeni. Citiem sanāksmes dalībniekiem pret to būtisku iebildumu nebija.

Galvenais – savstarpēja sapratne

Apspriede noslēdzās ar secinājumu, ka «Mežaparks» kā daudzpusīgas atpūtas vieta nepieder tikai kādai vienai noteiktai apmeklētāju grupai vien. «Ja tu parkā kaut ko dari, tev jāapzinās, ka šī ir publiska vieta. Ārzemēs slēpošanas kūrortos citi tev aizrāda, ja tu brauc pārāk ātri. Jābūt kādām nerakstītām normām, kuras cilvēki jūt,» ierosināja Andris Krauja. «Apmeklētāju grupām šai ziņā vajadzētu iet uz priekšu soli pa solim, veicinot savstarpējo sapratni.»

«Mēs taču visi viens otru varam labi saprast!» piekrita Lelde Vancoviča. «Arī «Mežaparka» mežā mēs esam divas grupas – mēs, lēnie nūjotāji, un ātrie kalnu riteņbraucēji. Taču viņi tuvojoties mums jau laikus uzsauc, un es uzreiz brīdinu grupu. Mēs viens otru gluži labi saprotam un sadzīvojam!»

Diskusijas laikā tika nolemts, ka viens no iespējamiem risinājumiem drošības paaugstināšanai ir ātruma treniņu (virs 20 km/h) pilnīga izslēgšana parka galvenajās alejās - Atpūtas alejā un Ostas prospektā. Lai panāktu šī noteikuma ievērošanu, tika piedāvāta ātruma slāpētāju jeb «guļošo policistu» izvietošana galvenajās alejās un informatīvās kampaņas īstenošana ar mērķi informēt parka apmeklētājus par jaunajiem parka noteikumiem. Ar šiem noteikumiem būs iespējams iepazīties «Mežaparka» sporta inventāra nomas punktā, un tie tiks izvietoti arī uz stendiem parka teritorijā.

Kā papildus risinājums drošības paaugstināšanai tika piedāvāta noteiktu treniņu maršrutu izstrāde un marķēšana, kas veicinātu treniņu netraucētu norisi.

Kā papildus risinājums drošības paaugstināšanai tika piedāvāta noteiktu treniņu maršrutu izstrāde un marķēšana, kas veicinātu treniņu netraucētu norisi.

Tāpat SIA «Rīgas meži» apsver domu vērsties pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas ar lūgumu sniegt priekšlikumus par labāko risinājumu gājēju, riteņbraucēju, skrituļslidotāju, skrējēju un nūjotāju kustības organizēšanai parka teritorijā.

SIA «Rīgas meži» aicina «Mežaparka» apmeklētājus būt apzinīgiem, pieskatīt savus bērnus un mājdzīvniekus un nepārsniegt parka teritorijā noteikto ātrumu – 20 km/h.