Šā brīža tendence: augstākā līmeņa vadītāji tiek meklēti no kreatīvām augstskolām (18)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Šobrīd Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs top menedžeri tiek meklēti no kreatīvām augstskolām, jo uzņēmumiem, lai uzvarētu konkurences cīņā, nepieciešami tādi augstskolu absolventi, kuri prot strādāt komandā, kā arī ir apveltīti ar  analītisku kritisko domāšanu un radošumu.

Darba tirgū nav grūtības atrast speciālistus ar augstskolas diplomu, kas lekcijās vairāku gadu garumā apguvuši mārketinga un menedžmenta teorijas, turpretim speciālistus ar praktiskām zināšanām un pieredzi, kā arī prasmi izmantot radošo potenciālu tā, lai konkrētajam produktam radītu jaunu pievienoto vērtību, atrast nav viegli. Taču tieši šādi speciālisti darba tirgū ir vispieprasītākie.

Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

Kā liecina mūsu pieredze, neskatoties uz joprojām visai augsto bezdarba līmeni valstī, tajā skaitā arī augstskolu absolventu vidū, darba devēju, kas gatavi pieņemt darbā LKA Latvijas Kultūras koledžas studentus kā arī piedāvā viņiem prakses vietas, ir vairāk, nekā studentu - topošo un jauno kultūras menedžeru un projektu vadītāju. Tieši praktiskās iemaņas projektu īstenošanā un prasme rast situācijai atbilstošus, kreatīvus risinājumus ir iemesls tam, ka vairāk nekā 80% LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu, beidzot augstskolu, jau strādā algotu darbu kādā uzņēmumā, vai arī paši izveidojuši savus uzņēmumus un radījuši darbavietas citiem.

Ne tikai situācija darba tirgū, bet arī mūsu ārvalstu kolēģu un sadarbības partneru pieredze uzskatāmi parāda, ka ir beidzies laiks, kad darba devēju interesēja diploms un teorētiskas zināšanas. Maza vērtība ir tādam diplomam, ko jaunais speciālists ir ieguvis tikai attiecīgo gadu skaitu sēžot augstskolas solā un klausoties lekcijas. Tā ir vakardiena. Studijās iegūtajām zināšanām vērtība veidojas tad, ja students praktiski iesaistās mācību procesā - kopā ar pārējiem studentiem un pasniedzēju – konkrētās jomas praktiķi, risina un analizē kopīgus jautājumus un iegūtās zināšanas pielieto praksē pie darba devēja. Augstskolas uzdevums ir ar dažādu interaktīvu metožu palīdzību ļaut studentam iesaistīties studiju procesā un palīdzēt viņam ātrāk sasniegt mērķi – kļūt par personību, kam piemīt savs redzējums, radoša pieeja un domāšana. Tāpēc augstākajai izglītībai ir jābūt kvalitatīvai, nevis tādai, ko var nosaukt par »vispārējo augstāko izglītību.»

Nepieciešamas zināšanas projektu vadībā

Pasaules pieredze liecina, ka studijām jābūt sasaistītām ar praksi, tajā skaitā arī zināšanu apguvi projektu vadībā, jo šobrīd lielākā daļa institūciju, arī kultūras institūcijas un organizācijas pāriet uz projektorientētu vadības stilu, jo daudzas kultūras norises, kā arī inovatīvas aktivitātes augstskolās tiek veidotas projektu ietvaros. Kultūras sektora tirgus dalībniekiem ir jāsastopas ar jauniem uzdevumiem, kas sevī ietver menedžmenta prasmes. Piemēram, kamerorķestris pats producē un izdod savus ierakstus, deju kolektīvs organizē savus koncertus. Līdz ar to kultūras jomas speciālistiem ir jāsaprot, kas ir budžets, kas ir mārketings, kā veidojas finansējums, un kādām kvalitātēm jāatbilst tam izcilajam produktam, ko viņš grib pārdot. Protams, tas attiecas ne tikai uz kultūru, bet uz jebkuru uzņēmējdarbības jomu.

Kultūras menedžmentā - jaunas profesijas un izglītības programmas

Par to, kādas izglītības metodes būtu jāpielieto, kādas jaunas studiju programmas būtu vajadzīgas un kādās jomās trūkst menedžeru, diskutējam arī dažādu starptautisku projektu ietvaros, darba grupās, konferencēs un semināros ar ārvalstu kolēģiem. Piemēram, tikko kopā ar 16 sadarbības partneriem uzsākām vienas no vadošajām Izraēlas augstskolām- Hadassah Universitātes iniciētu projektu, kas saistīts ar mūžizglītību, informācijas tehnoloģiju un dažādu mediju izmantošanu. Šomēnes pasaules tendenču, ideju un biznesa kontaktu forumā «Word Trends Forum» diskutēsim par alternatīvām un jaunām pieejām top menedžmenta un vidējā līmeņa speciālistu sagatavošanā. Šī gada rudenī uzsāksim jaunas izglītības programmas modes menedžmenta un gaismas dizaina specialitātēs, jo šajās jomās speciālistu trūkst. Modes menedžmenta speciālistiem ir iespēja palīdzēt mūsu modes zīmoliem iziet tirgū, gan Latvijā, gan ārzemēs. Kultūras menedžeri arī nepieciešami, lai Rīga kultūras galvaspilsētas titulu nestu ne tikai šogad, bet arī pēc tam, lai būtu arvien jauni notikumi un produkti kultūras un mākslas dzīvē, kas interesē ne tikai mūs pašus, bet arī ārvalstu viesus. Piemēram, līdzās jau zināmajām vērtībām - Dziesmu un Deju svētkiem, festivālam «Rīga spēlē teātri», Ziedoņdārza svētkiem, Rīgā varētu tikt radītu jauni interesanti kultūras tūrisma maršruti, kuros pilsētu arhitektūru, kas ir viena no mākslām, kas visos laikos ir atspoguļojusi sabiedrības ekonomisko, ētisko, estētisko stāvokli, izceļ profesionāli gaismu dizaineri un mākslinieki. Jauni kultūras tūrisma maršruti ar pievienoto vērtību noteikti nepieciešami arī citur Latvijā, veicinot kultūras decentralizāciju.

Nepieciešamas izmaiņas likumdošanā

Sekmīgam darbam nepieciešams sakārtot likumdošanu. Runājot par augstākās izglītības studiju kvalitāti un konkurenci, viennozīmīgi uzskatu, ka attiecībā uz budžeta vietām ir jābūt valsts iepirkumam tā, kā tas ir daudzās citās jomās. Tāpat nevajadzētu būt atsevišķu valsts augstskolu atsevišķu programmu lobēšanai un zināmā mērā mākslīgai uzturēšanai. Manuprāt, ja valsts ir veikusi izpēti un nolēmusi, kādi speciālisti tai vajadzīgi, tad noteikti jāizsludina konkurss, lai augstskolas piesakās uz šiem konkursiem un pārliecina, ar ko viņu studiju programmas ir labākas un kāpēc tieši konkrētajai augstskolai budžeta vietas ir jāsaņem.

Savukārt pilnvērtīgam darbam ar ārvalstu augstskolām, lai piesaistītu gan ārvalstu lektorus, gan studentus, būtu nepieciešami labojumi izglītības jomas likumdošanā. Lai Latvijas izglītības programmas būtu pieprasītas eksporta tirgos, svarīgi palielināt ārvalstu studentiem pieejamo lekciju skaitu svešvalodās. Izglītības sistēmai Latvijā nepieciešams veidot savu industriju, nevis tikai sekot tās tendencēm.

Komentāri (18)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu