Tiešsaistē varēs sekot līdzi jūras ērgļa, zivju ērgļa un melnā stārķa gaitām (5)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LVM

«Latvijas Dabas fonds» sadarbībā ar VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs»(LVRTC) un eParakstu turpmāk piedāvās iespēju tiešsaistē sekot līdzi trīs aizsargājamu putnu sugu – jūras ērgļa, zivju ērgļa un melnā stārķa – ligzdās notiekošajam.

www.dabasdati.lv

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem – tā spārnu izpletums var sasniegt pat 2,5 metrus. Savukārt, zivjērglis jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem. Kā rāda sugas nosaukums – šis putns pārtiek galvenokārt no zivīm, ko noskata lidojumā. Melnais stārķis (Ciconia nigra) augumā ir mazliet mazāks par balto stārķi, no kura labi atšķirams pēc melnā apspalvojuma. Eiropā šī suga ir reti sastopama un tiek īpaši aizsargāta. Latvijā pēdējos divdesmit gados melno stārķu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.

«Jau trešo gadu mēs aicinām ikvienu interesentu ieskatīties aizsargājamo putnu dzīvēs, jo labi zinām – mēs mīlam un rūpējamies par to, ko pazīstam. Mēs esam gandarīti, ka šajā pavasarī, ar eParaksta labvēlību, varam iepazīstināt sabiedrību ne tikai ar jūras ērgļa un zivjērgļa, bet arī melnā stārķa ikdienas dzīves notikumiem. Ceram, ka tikšanās ar šiem Latvijā reti sastopamajiem putniem, rosinās domāt par blakus esošo dzīvību un skaistumu, ko ikdienā nepamanām,» stāsta nodibinājuma «Latvijas Dabas fonds» vadītājs Ģirts Strazdiņš.

«Esam priecīgi par iespēju piedalīties šādā lieliskā projektā, kas nodrošinās iespēju ar viena klikšķa palīdzību nokļūt dziļākajos Latvijas mežos un ielūkoties vietās, kur dabai draudzīgā veidā var vien nokļūt virtuāli. Tā kā mūsu uzņēmums piedāvā eParakstu – vienu no dabai draudzīgākajiem IT produktiem Latvijā – ir tikai loģiski, ka mēs atbalstām arī citus dabai draudzīgus projektus ar sev pieejamajiem resursiem,» norāda LVRTC priekšsēdētājs Jānis Bokta.

www.eparaksts.lv

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Putna spārnu izplētums var sasniegt pat 2,5 metrus. Jūras ērgļi pārtiek galvenokārt no zivīm un ūdensputniem, ziemas laikā arī no maitas.

Jūras ērgļi ligzdo vecos mežos, parasti lielāku ūdenstilpju tuvumā. Pieaugušie putni visu gadu cenšas uzturēties savā ligzdošanas iecirknī, ko pamet tikai bargākajā ziemas laikā. Nepieaugušie putni klejo lielos attālumos. Ziemā putni parasti sastopami jūrmalā un pie neaizsalušām, ūdensputniem bagātām iekšzemes ūdenstilpnēm, kā arī rajonos, kur atrodams kāds kritis dzīvnieks.

Savu masīvo ligzdu jūras ērgļi būvē liela koka galotnes daļā. Vienu un to pašu ligzdu putnu pāris parasti izmanto vairākus gadus pēc kārtas, to katru gadu papildinot. Ligzdu būvē abi pāra putni. Jūras ērgļi ligzdošanu uzsāk agri – jau februāra beigās vai marta sākumā tie izdēj 1–3 olas, ko perē apmēram 5 nedēļas. Perēšana tiek uzsākta pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķiļas ar laika intervālu. Perē abi vecāki, tomēr vairumu šī darba padara mātīte. Ligzdot uzsāk piecu gadu vecumā.

Jūras ērglis ir sastopams tikai Eirāzijā, sugas izplatības areāls sniedzas līdz pašiem Krievijas austrumiem. Eiropā tā izplatība ir stipri fragmentēta. Eiropā ligzdo apmēram 5–6,6 tūkstoši jūras ērgļu pāru. Pateicoties aizsardzības pasākumiem, to kopējais skaits pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis. Latvijā ligzdo aptuveni 100 jūras ērgļu pāri.

Zivjērglis

Zivjērglis jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem. Kā rāda sugas nosaukums – šis putns pārtiek galvenokārt no zivīm, ko noskata lidojumā. Pēc neilgas plivināšanās uz vietas putns pikē ūdenī, dažkārt pat pilnībā ienirstot. Šāds «zvejošanas» veids nav raksturīgs nevienai citai plēsīgo putnu sugai, kas arī pārtiek no zivīm, piemēram, jūras ērglim.

Ligzdas zivjērgļi būvē koka pašā galotnē, no kuras ir labi pārredzama tuvējā apkārtne. Visbiežāk putni ligzdas būvē ļoti vecās (aptuveni 150 gadu) priedēs, kurām ir noapaļota galotne, vai eglēs ar nolauztu galotni. Olas ligzdā zivjērgļi parasti izdēj aprīļa vidū. Kā visi plēsīgie putni, arī zivjērgļi sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķiļas ar laika intervālu. Perēšana ilgst aptuveni piecas nedēļas, perē galvenokārt mātīte, bet to ik pa laikam nomaina tēviņš. Mazuļus silda, baro un sargā tikai mātīte, tēviņa galvenais uzdevums ir pienest barību. Mazuļi lidot prasmi apgūst aptuveni 8-10 nedēļu vecumā.

Latvijā zivjērglis ir samērā reti sastopams – 2013. gadā Latvijā tika konstatēti 111 ligzdojoši zivjērgļu pāri. Lielākā daļa Eiropas populācijas ligzdo Zviedrijā, Somijā un Krievijā (kopā vairāk nekā 7000 pāru). Zivjērglis pasaulē ir izplatīts - tas sastopams visos kontinentos, atskaitot Antarktīdu.

Ziemu zivjērgļi pavada dienvidu zemēs. Parasti zivjērgļu mātīte migrāciju uz dienvidiem uzsāk augusta otrajā pusē, bet tēviņš vēl aptuveni divas nedēļas pavada ligzdas apkārtnē, un tikai tad dodas ceļā uz siltajām zemēm. Ar putnu gredzenošanas palīdzību ir noskaidrots, ka Latvijas zivjērgļi ziemo galvenokārt Āfrikā, taču plašā reģionā. Latvijā gredzenoti putni atrasti Senegālā, Kotdivuārā, Čadā, Kongo un Gabonas Republikā. Ir zināmi arī ziemošanas gadījumi ārpus Āfrikas - Izraēlā. Zivjērgļi migrācijas laikā nolido ap 6000 - 7000 km.

Melnais stārķis

Melnais stārķis (Ciconia nigra) augumā ir mazliet mazāks par balto stārķi, no kura labi atšķirams pēc melnā apspalvojuma (balts ir tikai vēders un sāni, lidojumā redzamas arī baltās paduses). Putns pārtiek galvenokārt no sīkām un vidēja izmēra zivtiņām un citiem ūdensdzīvniekiem — vardēm un kukaiņiem. Barību iegūst aktīvi bradājot un meklējot.

Melnie stārķi galvenokārt apdzīvo vecus mežu masīvus, kuros ir upītes, dīķi, dažādi mitrāji, mitras meža pļavas. Ja putnu ligzdošanas vietā netraucē, vienu un to pašu ligzdu melnie stārķi izmanto ļoti ilgi. Parasti mātīte ligzdā izdēj 3-5 olas, ko perē apmēram mēnesi. Jaunie putni lidot prasmi apgūst divu mēnešu vecumā.

Kā ligzdotājs melnais stārķis ir izplatīts Eiropā un Āzijā, neliela nodalīta populācija ligzdo arī Āfrikas dienvidos. Eiropā šī suga ir reti sastopama un tiek īpaši aizsargāta. Latvijā pēdējos divdesmit gados melno stārķu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.

Melnie stārķi ir gājputni, kas ik gadu veic 7000 – 8000 km garu ceļu uz ziemošanas vietām un atpakaļ. Lai dotos uz siltajām zemēm, putni Latviju pamet septembrī. Latvijas melnajiem stārķiem nozīmīga ziemošanas vieta ir Etiopija. Pavasarī – martā un aprīlī, melnie stārķi atgriežas, lai šeit pavadītu ligzdošanas sezonu.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu