Bārdainais Donbasa separātistu kaujinieks, kurš bieži bijis redzams fotogrāfijās no Ukrainas austrumiem, ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Možajevs, kuru dzimtenē par slepkavības mēģinājumu meklē policija, vēsta ASV žurnāls «Time».
«Time» atklāj medijos bieži redzētā Donbasa karotāja noziedzīgo personību (56)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Time» žurnālists Saimons Šusters pabijis separātistu nometnē un tur sarunājies ar kaujinieku, kuru citi karotāji dēvē par Babaju.
Intervijas laikā Možajevs parādījis savu pasi, kas liecina, ka viņš karot uz Ukrainu - vispirms uz Krimu, bet tad uz Donbasu - ieradies no Krievijas Krasnodaras novada. Viņš tur ir pierakstīts Belorečenskas pilsētā.
Kā pastāstīja pats Možajevs, viņš ieradies karot Ukrainā, jo Krievijā par «draudiem kādu nogalināt ar nazi» viņu meklē policija. Naudas, lai uzpirktu korumpētās amatpersonas, kas lietu safabricējušas, viņam neesot bijis. Tad viņš devies karot uz Ukrainu.
Možajevs gan noliedz, ka būtu dienējis Krievijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (GRU).
Babajs stāstījis, ka viņš ir dienējis Krievijas bruņotajos spēkos, bet 90.gadu vidū atvaļinājies. Kopš tā laika viņš bijis vien dzimtās pilsētas kazaku «vilku sotņas» sastāvā.
«Time» žurnālists Možajevam parādījis fotogrāfiju, kurā atbilstoši oficiālās Kijevas versijai redzams, ka viņš piedalās karadarbībā Gruzijā.
«Es nekad neesmu bijis Gruzijā, pat ne atvaļinājumā. Tas [cilvēks] fotogrāfijā vairāk līdzinās kaut kādam Osamam bin Ladenam,» iebilda kaujinieks.
Viņš nenoliedz, ka būtu piedalījies Krimas sagrābšanā. Pēc paša teiktā, viņš devies piedalīties nekārtībās Donbasā «aiz gara laika» un nacionālistiskās pārliecības dēļ.
«Mēs sēdējām un domājām, ko darīt tālāk. Tad mēs izlēmām iekarot vēl vairāk vēsturisko krievu zemju,» sacīja Babajs.
Slovjanskā Možajevu nolīdzis pašpasludinātais «tautas mērs» Vjačeslavs Ponomarjovs.
Pateicoties Možajevam un vēl vairākiem kaujiniekiem no Baltkrievijas, Kazahstānas, Krievijas un citām bijušajām PSRS valstīm, Ponomarjovam izdevies paša pilsētā sarīkot nekārtības. Pēc Ponomarjova teiktā, viņam ir pakļauti 2500 kaujinieku.
Viņu vidū tādu algotņu kā Babajs ir vairāki simti. Separātisti lūdzot palīdzību Krievijai, bet tā nesteidzas tiem palīdzēt.
«Mums ir vajadzīgi ieroči, saproti. Mums beidzas viss, tikai ne kaujas spars,» «Time» žurnālistam sacīja Ponomarjovs.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.