Krāmi, kas «norauj jumtu», ienirstam pazemē un kāds nieks no atombumbas

Piemineklis Padomju Armijas karavīriem un no Alūksnes atvestais Ļeņina piemineklis bijušajā Padomju Savienības kodolraķešu bāzē Alūksnes rajona Zeltiņu pagastā

FOTO: Lita Krone LETA

Brīvdienu ceļojumu pa noslēpumainām un savādām vietām sākam, nevis sūkstoties par garlaicību, bet gan pēc principa – brīnumi ir visur! Uz lielo Černausku akmeni, kas sastāv no gneisa – ieža, kas ir četrus miljardus gadu sens; pie Akušienes ekskluzīvajiem krāmiem, starp kuriem ir vācu laika «kaulu zāģis»; uz Pekas - Beverīnas pilskalnu; caurumu zemē, piecstāvu mājas augstumā, un Zeltiņu kodolraķešu bāzi aizvedīs vides gids no Jelgavas Einārs Nordmanis. Hei, brīvdienās nesēžam mājās!

Mocis ar stāstu

Tie, kuriem patīk ekskluzīvi «veci krāmi» - karavīru formastērpi, ieroči, velosipēdi, motocikli un – vou – vācu armijas «kaulu zāģis», brīvdienās var doties uz Krustpils novada Atašieni, kur piemājas saimniecībā iespējams iegremdēties vēsturē – ar visām četrām, smejas vides gids. Turklāt vecos braucamrīkus var izmēģināt, ietērpjoties tam laikam atbilstošā tērpā. Krājumā ir 37 retro motocikli – katrs ar savu dzīvesstāstu. Ar dažiem nopelnītas godalgas, ar citiem uz tirgu vesti pirmie gurķīši, vēl kāds, dūmojot un rūcot kā lauva, sargājis padomju valsti. Kolekcijā atrodami 20. gadsimta 20., 30. gadu iekšdedzes dzinēji, darbināmi ar petroleju - divi no tiem darba kārtībā. «Tur ir tik interesanti, tik daudz neparastu, senu lietu, ka burtiski «norauj jumtu»,» saka Nordmanis.

Akmens kā baznīca

Černausku akmens - viens no lielākajiem dižakmeņiem Rīgas apkaimē. Tas atrodas Allažu dabas takās - apmēram divus metrus augsts, apkārtmērs - 16,7 metri. Akmens izskatās pēc milža, kas dus satinies čokurā. Akmens virspusē ir dabas veidots dobums, kurā cilvēki ziedo dzīpariņus, ziedus, monētas, krellītes. Vēsturiskos avotos akmens minēts jau 1739. gadā kā Lielais akmens, pie kura cilvēki gadsimtiem ilgi ziedoja dieviem.

Akmens virspuse ir liela un gluda kā gulta – var uzrāpties un apgulties.

Pie pamatnes ir ogļu slānis, kas liecina par senām uguns pēdām. Akmens struktūra veidota no gneisa – viena no Zemes garozā visbiežāk sastopamajiem iežiem. Senākie ir gandrīz četrus miljardus gadu veci.

Starp Siguldu un Līgatni, netālu no Nurmižu dabas rezervāta, apmēram tur, kur vasaras mūzikas mīļotāji dodas uz festivālu «Laba daba», Nordmanis rāda uz brikšņiem, kur esot pazemes ala – vairākus metrus dziļa, daļēji aizbrukusi.

Kā tā izveidojusies, nav zināms, bet ticams, ka viduslaikos no svešzemju sirotājiem tajā slēpušies cilvēki. Vietējie runā, ka to izveidojis mazs meteorīts.

Beverīnu meklējot...

Senvēstures mīļotāju brīvdienu ceļojums varētu atdurties Pekas pilskalnā, ko daudzi pētnieki uzskata par īsteno Beverīnas pilskalnu. Citi saka, ka par mazu, lai būtu Beverīna. Pilskalns atrodas Beverīnas novada Kauguru pagastā, starp citu, vairāku senu ceļu tuvumā, stāsta Nordmanis. Izrakumos atrasti 12. gs. beigu – 13. gs. sākuma apbūves fragmenti ar ievērojamām deguma pazīmēm. Kapeņu izrakumos atrastas 11., 13. gs. latgaļu kapavietas.

Tomēr nav izslēgts, ka tur atrodas Tālavas taurētāja – vēsturiska personāža kapavieta.

Savukārt pie Miegupes tilta atrodas kapu kalns ar krustakmeņiem. Pilskalns visos laikos bijis stratēģiski nozīmīgs, apdzīvota vieta te bijusi jau akmens laikmetā.

Gaisa uzlidojums: rīkojies pēc instrukcijas!

Ja gribas sadziedēt bērnības traumas un iemācīties «mīlēt atombumbu», var doties uz kādreizējo PSRS kodolraķešu bāzi, kas atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Kinematogrāfiska vide ar efektiem kā baisā sapnī. Klau, tūlīt taču jānāk staigājošajiem miroņiem!

Padomju reliktiem piepildītajā muzejā fantāzija sāks spolēt milzu ātrumā!

Resni koka skaitīkļi, kefīrs pudelē ar sudrabkrāsas vāciņu, gāzmaska ar ciklopa acīm un snuķi, ledenes salipušas brūna, bieza papīra tūtā, lelle vārdā Baiba, pionieru kaklauts nozelētiem stūriem. Lai nonāktu kodolbāzē, jāiziet cauri vairākiem aizsardzības līmeņiem. Nāvi nesošā bāze te atradās kopš sešdesmitajiem, laika, kad katastrofai pasaule bija pavisam tuvu. Tas bija «Kubas krīzes» laiks. Tuneļveida angārā dobji atskan soļi, izpūsta elpa mirkli paliek pie lūpām. Šķiet, ka kāds saka: «Tuvojas radioaktīvais mākonis.» Promejot no pagātnes raugās akmens Ļeņina galva.

Uz augšu