Circene: alkohola lietošana rada zaudējumus vairāk nekā 3% no IKP

Alkohola lietošana ik gadu rada zaudējumus vairāk nekā 3% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to ikgadējie zaudējumi ir lielāki nekā veselības budžets, piektdien preses konferencē atzina veselības ministre Ingrīda Cirene.

Pēc viņas teiktā, zaudējumi ir ģimenes problēmu, sociālās spriedzes un citu faktoru dēļ, ko rada alkohola lietošana.

Kā uzsvēra Circene, valsts ekonomiski iegūtu, ja veiksmīgi cīnītos ar alkohola patēriņu un ierobežotu alkoholismu. Veselības ministrija kopā ar Narkoloģijas centru un Pasaules Veselības organizāciju izstrādājusi «Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu 2004.–2008. gadam», kura pēc apspriešanas tiks virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tajā izvirzīti vairāki galvenie mērķi, tai skaitā alkohola pieprasījuma un piedāvājuma samazināšana. Ar šo dokumentu izstrādātāji vēlas samazināt alkohola patēriņu uz iedzīvotāju un ar alkohola lietošanu izraisītās slimības.

Tāpat programmas izstrādātāji vēlas cīnīties ar nelegālā alkohola apriti. Apmēram 30–50% no valstī patērētā alkohola esot nelegālas izcelsmes.

Programma arī paredz alkohola reklāmas ierobežojumus, sabiedrības izglītošanu par alkohola izraisītajām sekām.

Jāsamazina alkohola lietošana jauniešu vidū

«Lai samazinātu pieprasījumu, tā ir vesela programma,» sacīja Circene. Sabiedrībā alkohols bieži tiek lietots, lai noņemtu stresu, atslābinātos, «tāpēc, ka tā pieņemts». Tie ir stereotipi, kuri, pēc ministres domām, ir jāmaina.

Alkohola pieprasījuma mazināšanā liels darbs būs jāiegulda, lai ierobežotu grādīgo dzērienu pieejamību jauniešiem. Paredzēta arī speciālā izglītošana, ar kuras palīdzību iedzīvotājus brīdinās par alkohola kaitīgumu un sekām.

Pēc ministres domām, alkohola lietošana nebūtu pieļaujama Nacionālo bruņoto spēku struktūrās.

Jākliedē mīti par alkoholu

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Māris Baltiņš preses konferencē sacīja, ka programmas veiksmīga darbība būs atkarīga no mītu kliedēšanas par alkohola lietošanu. Pēc profesora teiktā, alkohola lietošanas problēma neaprobežojas ar atsevišķiem cilvēkiem un jārisina sabiedrībā kopumā.

Baltiņš uzskata, ka programmai nebūs pozitīvu rezultātu, ja mainīsies alkohola patēriņa struktūra no stiprajiem uz vieglajiem dzērieniem, bet gan, ja valstī mazināsies kopējais alkohola patēriņš.

Alkoholisms nav tikai medicīnas problēma

Savukārt Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna preses konferencē sacīja, ka alkoholisms nav tikai medicīnas problēma. Tā ārstēšanā jāiesaista sociālie darbinieki, psihologi, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi. «Šī problēma jārisina kopumā,» uzskata Stirna, piebilstot, ka ir jābūt pieejamam pēc iespējas lielākam alkoholisma ārstēšanas spektram.

«Alkoholisms ir slimība, kas beidzas ar plānprātību un nāvi,» preses konferencē sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS). Pēc viņa domām, pats svarīgākais alkohola lietošanas ierobežošanā ir primārā profilakse un sabiedriskās domas veidošana. «Lai jaunieši izvēlētos citu dzīves stilu,» sacīja deputāts.

Strazdiņš domā, ka Latvijas jaunatne pārāk daudz lieto alkoholu. «Mūsu tirgotāji ir tik nelietīgi, ka pārdod alkoholu jauniešiem un veicina viņu nodzeršanos,» sacīja deputāts. Tādēļ jāsāk darbs, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret alkoholu, uzskata parlamentārietis. Tāpat ir svarīgi, lai valdība piešķirtu programmai finansējumu.

Lielo mirstības līmeni Latvijā Strazdiņš saista tieši ar alkohola lietošanu.

Programmas mērķis

Programma izstrādāta, lai līdz 2010. gadam panāktu alkohola ietekmes uz iedzīvotāju veselību samazināšanu, sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas rekomendēto sešu litru alkohola patēriņu gadā uz iedzīvotāju un samazinātu regulāras alkohola lietošanas uzsākšanu 15 gadus vecos un jaunākos iedzīvotājos.

Ar «Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu 2004.–2008. gadam» var iepazīties Veselības ministrijas mājas lapā «www.vm.gov.lv», kur visi interesenti par to aicināti izteikt viedokli.