Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tiesā prasīs lauzt līgumu ar SIA «Ķeizarmežs» par Saulesdārza nomu, otrdien Ministru kabineta sēdē informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL).
Atbildīgais ministrs valdības sēdē ziņoja, ka Saulesdārza nomniekiem līdz 1. decembrim ar IZM bija jāsaskaņo izmaiņas nomas līgumā, bet to nav izdevies panākt. Līdz ar to strīds tiks risināts tiesā.
Kā informēja Šadurska padomnieks Artis Jurkevics, «Ķeizarmežs» līdz vakardienai, 1. decembrim, nav izrādījis nekādu interesi par Saulesdārza nomas līguma jaunās redakcijas parakstīšanu.
Jurkevics uzsver, ka IZM uzturēs prasību tiesā par nekustamā īpašuma nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu. Par to tiesa paredzējusi lemt šā gada 9. decembrī. Kā pieļāva padomnieks, šajā dienā tiesa varētu skatīt jautājumu arī par nomas līguma laušanu.
Ministra padomnieks informēja, ka sīkākus komentārus Šadurskis sniegs preses konferencē ceturtdien, 4. decembrī.
IZM skaidro, ka SIA «Ķeizarmežs» izvirzītās prasības — iespēja nomaksāt nomas maksas parādu desmit dienas pēc līguma parakstīšanas, iespēja iegūt izveidot Saulesdārza teritorijā kopīpašumu, kā arī prasība izņemt no līguma punktu par līguma laušanu nesankcionētu būvdarbu dēļ — ministrija nevar pieņemt.
Pēc ministrijas domām, piekāpšanās SIA «Ķeizarmežs» prasībām būtiski apdraudētu iespējas nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu. Neizpratni rada arī nevēlēšanās līgumā iekļaut sankcijas par, piemēram, nesaskaņotu būvdarbu veikšanu. Ja SIA «Ķeizarmežs» gatavojas ievērot nomas līgumā paredzēto un visus būvdarbus un investīcijas saskaņot, tad nav pamata iebilst pret šā punkta iekļaušanu nomas līgumā.
«Ķeizarmežs» piekāpies sabiedrības interesēm
Savukārt SIA «Ķeizarmežs» sabiedrisko attiecību vadītāja Ilva Erta norādīja, ka uzņēmuma piedāvājums Saulesdārza koncepcijai izmainīts, respektējot un piekāpjoties sabiedrības interesēm. «Mēs tieši aizstāvam sabiedrības intereses, jo mēs piekāpāmies un mainījām Saulesdārza projektu.»
Pēc uzņēmuma pārstāves teiktā, IZM vienošanos izstrādājusi savās interesēs. Par to liecina tas, ka līgumā skaidri un nepārprotami tiek noteiktas iznomātāja īpašuma tiesības uz nomnieka gan tagadējām, gan nākotnē uzceltajām ēkām un veiktajiem uzlabojumiem.
Vienošanās arī dod iespējas pēc saviem ieskatiem vienpusēji lauzt līgumus, tādējādi ieturot nomnieka veidotos izdevumus kā līgumsodu par līgumu noteikumu pārkāpumu. Turklāt iznomātājam nav jāpierāda šāda pārkāpuma esamība, norāda uzņēmums.
Erta uzskata, ka diezin vai būs iespējams atrast citu investoru, kas šajā miljonus vērtajā projektā būtu gatavs nodarboties ar filantropiju, kā to dara SIA «Ķeizarmežs».
Neviens negrib piekāpties
Ne IZM, ne SIA «Ķeizarmežs» nevēlas piekāpties jautājumā par Saulesdārza izmantošanu.
Ministrijai un uzņēmumam nav izdevies vienoties par jauno vienošanos aptuveni gadu, jo «Ķeizarmežu» neapmierina punkts, kurā noteikts, ka objekts paliek valsts īpašumā. Savukārt ministrija uzstāj, ka Saulesdārza teritorija nav privatizējama, līdz ar to visi objekti paliek valsts īpašumā. Tāpat ministrija izslēdz iespēju, ka Ķīšezera krasts varētu tikt apbūvēts.
Tā kā līgums netika parakstīts un nomas maksas parāds netika maksāts, ministrija vērsās tiesā ar lūgumu veikt parāda piedziņu. Pēc tam sarunas tika atsāktas, tomēr IZM neatteicās no prasības, ka īpašuma tiesības paliek valstij, neļaujot veidot Saulesdārza teritorijā privāto īpašumu.
Pēc Ertas teiktā, SIA «Ķeizarmežs» apsaimniekotajā Saulesdārzā šobrīd ieguldīti 605 207 latu. Atjaunotajā Grāves muižā izvietots Jaunatnes futbola centrs, kurā trenējas 500–600 bērnu, izveidots modernākais futbola laukums Baltijā un daļēji labiekārtota apkārtējā teritorija, kā arī nodrošināta pilnvērtīga darbošanās iespēja Latvijas Mazpulku organizācijai un Vides konsultāciju birojam.