Ministru prezidents Einars Repše ir gatavs pildīt likumu un atbildēt uz deputātu jautājumiem par viņa darījumiem, taču sola nepieļaut parlamentārās izmeklēšanas komisijas jaukšanos viņa privātajās lietās un cer, ka tās sēdes būs atklātas.
Premjers ir paudis nožēlu, ka šīs izmeklēšanas komisijas izveidi ir atbalstījuši tik daudzi parlamentārieši. «Tā ir muļķīga rīcība, šādā veidā tikai tiek diskreditēta tāda nopietna lieta kā parlamentārā izmeklēšana,» atzina premjers.
Viņš arī pauda pārliecību, ka šīs komisijas vienīgais izveidošanas mērķis saistīts ar opozīcijā un arī atsevišķu pozīcijā esošu deputātu vēlmi «ekspluatēt šo nekustamo īpašumu iegādes tēmu ar mērķi pēc iespējas kaitēt manam kā premjera prestižam».
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc deputāti nav izrādījuši tikpat lielu dedzību, lai noskaidrotu visus apstākļus tādās lietās kā digitālās televīzijas skandāls vai, piemēram, ar Latvijas austrumu robežas izbūvi saistīto līgumu slēgšana, savukārt šajā lietā, kur nav nekādu noziedzīga nodarījuma pazīmju, pēkšņi bijuši tik zinātkāri.
Šonedēļ gatavojas iesniegt dokumentus par komisijas izveidi
Opozīcijā esošā Tautas partija šonedēļ grasās iesniegt Saeimā dokumentu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kas vērtēs premjera finanšu darījumus. Komisijas izveidei vajadzīgie 34 deputātu paraksti jau ir savākti.
Tikai 8. Saeimā pieņēma jau vairākus gadus plaši diskutēto likumu, kas regulē parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu. Likums paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā deputātiem jābūt pārstāvētiem vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, kas norādīts priekšlikumā par tās izveidi. Ja priekšlikumā komisijas darbības laiks nav norādīts, tā izveidojama uz trim mēnešiem. Saeima ir tiesīga pagarināt komisijas darbības laiku.
Likums arī paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti, kuri ieņem Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu un kuriem, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš paskaidroja, ka «interešu konflikta iespējamība būtu jāizvērtē katrā gadījumā individuāli un nekādā gadījumā šo normu nevarētu attiecināt uz visu «Jaunā laika» frakciju kopumā tikai tāpēc, ka Repše ir «Jaunā laika» līderis». «Interešu konflikts jau var būt tikai konkrētiem cilvēkiem, nevis partijai,» sacīja Kusiņš.
Izmeklēšanas komisijai plašas tiesības
Izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus. Ja persona neierodas pēc komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.
Likums arī noteic, ka uz komisijas sēdi izsauktai personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem. Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokuroram nekavējoties jānorīko viens vai vairāki prokurori dalībai komisijas darbā.
Par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu vai atteikšanos sniegt liecības parlamentārajai izmeklēšanas komisijai persona saucama pie kriminālatbildības. Likums arī paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki saucami pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu un privātu komercnoslēpumu, kā arī par privātpersonu personisko dzīvi aizskarošu ziņu neatļautu izpaušanu.
Savukārt pie administratīvās atbildības komisijas locekļi un darbinieki saucami par komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu.
Parlamentārā komisija, beidzot darbu, sagatavo gala ziņojumu, kas gan nav saistošs tiesām vai tiesu varas amatpersonām.