Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) dažu dienu laikā paziņojis jau otru iemeslu, kāpēc būtu jāpārbauda Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Jura Rekšņas darbība saistībā ar noslēgtajiem līgumiem par Rundāles pils muzeja apsardzi, viņam vēl strādājot Valsts policijā.
Pirmdien birojs atklāja, ka lūdzis iekšlietu ministru Māri Gulbi veikt dienesta izmeklēšanu par Valsts policijas un Bauskas rajona policijas pārvaldes atbildīgo amatpersonu rīcību, pārtraucot Rundāles pils muzeja apsardzi. Birojs lūdz izvērtēt Rekšņas un Bauskas policijas priekšnieka Jura Kovaļonoka darbību, uzskatot, ka viņu rīcības dēļ no dienesta atvaļināti pieci policisti un radīti zaudējumi gan Kultūras, gan Iekšlietu ministrijai.
Savukārt otrdien KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece sacīja, ka 2000. gada 20. decembrī toreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa izdevis pavēli par piemaksu Kovaļonokam no muzeja apsardzes līdzekļiem. Pēc biroja pārstāves teiktā, Rekšņa šo pavēli izdevis vienpersoniski un nekonsultējoties ar muzeju.
Pēc gada 2001. gada decembrī Bauskas policijas priekšnieks, pagarinot līgumu ar muzeju par apsardzes nodrošināšanu, norādījis deviņus konkrētus policistus, kuri veiks ēkas apsardzi, taču jau vēlāk rēķinus minēti 11 policisti, taču viņu vārdi vairs nav norādīti.
KNAB uzskata, ka materiālie zaudējumi radušies, jo muzejs maksājis par policistiem, kuri reāli netika iesaistīti muzeja apsardzē. Sākotnēji tā esot bijusi viena štata vieta, bet vēlāk divas.
Kurpniece sacīja, ka šādi rēķini tikuši maksāti līdz 2003. gada maijam, kad policistiem tika paaugstināta alga un arī muzeja apsardzei tika pieprasīti lielāki finansiālie līdzekļi, taču muzeja pārstāvji tos neatzina un maksāja pēc iepriekš nolīgtās summas.
Šāda kārtība turpinājusies līdz oktobrim, kad policija, būdama neapmierināta ar daļēji apmaksātu līgumu, to lauza, sacīja Kurpniece. Šo līgumu vienpersoniski esot lauzis Kovaļonoks. Līguma laušanas dēļ atlaisti pieci policisti, un viņiem izmaksāta kompensācija.
Piemaksa pamatojoties uz muzeja vēstuli
Savukārt Rekšņa skaidroja, ka piemaksa Bauskas policijas priekšniekam izmaksāta, pamatojoties uz muzeja vēstuli, turklāt likums par darba apjoma palielināšanos atļauj izmaksāt kompensāciju līdz 50% no darba algas, kas tajā laikā varēja būt aptuveni 80 latu.
Kovaļonokam līdz ar muzeja apsardzes nodrošināšanu noteikti palielinājās darba apjoms, jo bija ne tikai jāizplāno padoto darbs, bet arī viņi jākontrolē, skaidro Rekšņa.
Rundāles pils muzeja administrācija nezina, kādus zaudējumus valstij un muzejam radījusi Valsts policijas apsardzes atcelšana. Pils grāmatvede Valentīna Balode sacīja, ka policija pils apsardzi pārtraukusi no šā gada 1. janvāra, kad beidzies iepriekš noslēgtais līgums. Policijai muzejs nav maksājis algas, bet gan maksājis par pakalpojumu — muzeja apsardzi. Protams, ka no šīs naudas daļa līdzekļu, iespējams, aizgāja algām, atzina Balode, taču to, kā izlietota nauda, viņa nezināja.
Zaudējumu valstij neredz
Balode piebilda, ka muzejs kā valsts iestāde līdzekļus iegūst no valsts budžeta un pašu ienākumiem. Par apsardzi Rundāles muzejs maksājis no saviem līdzekļiem, tāpēc viņai neesot skaidrs, kādi zaudējumi varētu būt radušies Kultūras ministrijai.
Balode norādīja, ka pārbaudē noteikti tiks noskaidrots, vai un kādi zaudējumi radīti ministrijai, taču pašlaik viņa šādus zaudējumus nesaskatot.
Gulbis vēlas Rekšņu uz laiku pārcelt citā amatā ārpus IeM struktūrām, kamēr tiek izmeklēta krimināllieta par konfidenciālas informācijas noplūdi IeM Informācijas centrā.
Valsts civildienesta pārvalde lēmumu par Rekšņas pārcelšanu citā amatā vēl nav pieņēmusi, jo pieprasīja papildu informāciju prokuratūrai, kas izmeklē šo krimināllietu. Rekšņa šajā lietā gan ir nopratināts tikai kā liecinieks.