Tiesājamais Aleksandrs Lavents norādīja, ka pēc bankas «Baltija» (BB) slēgšanas panākta vienošanās, ka 100% BB akciju tiek nodotas valdībai, ko tobrīd vadīja Māris Gailis («Latvijas ceļš»), bet valdība pretī solījusi finansiālu palīdzību bankai, lai izkļūtu no krīzes. «Es panācu, ka visi bankas akcionāri piekrita nodot akcijas valdībai par simbolisko samaksu — vienu latu. Vairāk jau valdībai nebija; mēs savu izdarījām, bet pretī nesaņēmām nevienu kapeiku,» tiesā sacīja Lavents.
Tā pirmdien, sniedzot liecības tiesā, sacīja bijušais BB Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents.
BB lietā tiesājamais uzskata, ka banka tika izraudzīta par «upurjēru» valdības un Latvijas Bankas (LB) vienošanās procesā, jo jau pēc BB slēgšanas LB piešķīrusi valdībai milzīgu kredītu budžeta deficīta dzēšanai, ko iepriekš nekad nebija darījusi. «Tā tika panākta iespēja Gaiļa valdībai noturēties līdz Saeimas vēlēšanām, kuras bija 1995. gada rudenī,» apgalvoja Lavents.
Viņš pārmeta LB un valdībai «absolūtu nevēlēšanos» uzklausīt BB nolīgto ekspertu piedāvājumus bankas sanācijai — tie visi noraidīti, pat neuzklausot. «Manā rīcībā ir informācija, ka kādā no valdības sēdēm toreizējais LB prezidents Einars Repše («Jaunais laiks») lika bankas administratoram sagatavot iznīcinošu ziņojumu par to, ka bankas sanācija nav iespējama,» sacīja Lavents.
Viņš pauda viedokli: ja toreiz viss būtu noritējis saskaņā ar likumu, BB būtu atjaunojusi savu darbību, taču tas nenotika, jo LB «to sagrāva no iekšienes».
Lavents arī uzskata, ka pati BB slēgšana notikusi nelikumīgi, jo LB valde nav atbalstījusi Repšes priekšlikumu slēgt banku, bet Repše vienpersoniski pēc valdes sēdes tomēr pieņēmis lēmumu slēgt BB darbību.
Šodien tiesā Lavents iesniedza līgumu, ko parakstījusi BB un auditorfirma «Coopers&Lybrand», kura 1995. gada sākumā veica auditu BB. Šis līgums paredzēja, ka audita rezultātā iegūto informāciju «Coopers&Lybrand» drīkst nodot LB. Līgums bijis jāparaksta arī Repšem, taču viņš to nav izdarījis.
Ar to Lavents vēlējās pierādīt, ka BB no LB neslēpa savu patieso finansiālo situāciju, jo visu informāciju valsts centrālā banka varēja iegūt no auditoriem. Iepriekš šāds dokuments lietas materiālos nebija atrodams.
Lavents ir pilnīgi pārliecināts, ka BB būtu pārdzīvojusi krīzi, ja LB un valdība būtu turējušas solījumu piešķirt BB kredītu — 10 miljonus latu. «Mēs būtu šo kredītu atdevuši līdz 1995. gada jūlija vidum, jo līdz tam laikam būtu nokārtotas visas saistības ar «Intertek» banku un mēs būtu saņēmuši lielas investīcijas,» skaidroja Lavents.
Viņš uzskata, ka viens no bankas krīzes saasināšanās iemesliem bija toreizējā finanšu ministra Andra Piebalga paziņojums televīzijā, ka BB klājas grūti, bet valdība garantē noguldītājiem izmaksāt kompensācijas, ja banka tiktu slēgta. «Nekas tāds valdības un BB savstarpējās sarunās vispār nebija skarts,» sacīja Lavents.
Viņa liecībām pilnībā piekrita arī otrs apsūdzētais — bijušais BB prezidents Tālis Freimanis. Viņš noraidīja jebkādus apgalvojumus, ka BB būtu slēpusi datus par finansiālo situāciju. Visas ziņas bija pieejamas auditoriem, pastarpināti — arī LB, ņemot vērā Laventa minēto līgumu.
Freimanis arī akcentēja, ka liecības tiesā varētu sniegt cilvēki, kuri veikuši auditu BB. Kā ierindas darbiniece BB auditā piedalījusies arī pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (Zaļo un zemnieku savienība), kas, pēc Freimaņa domām, tiesai varētu sniegt objektīvu informāciju par audita veikšanas principiem.
Kā ziņots, šodien pēcpusdienā sniegt liecības BB prāvā uzaicināts Repše.
LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa lietu iepriekšējā reizē izskatīja vairāk nekā četrus gadus un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu galu galā izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, un viņas vadībā tiesa piesprieda Laventam brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, Freimanim — uz sešiem gadiem, Alvim Līdumam — uz trim gadiem un trim mēnešiem. Lietu juriste sāka izskatīt 1998. gada rudenī, bet spriedums tika pasludināts 2001. gada decembra pēdējās dienās.
Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka ir pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem Cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas Augstākās tiesas Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Sūdzības ECT iesnieguši arī Freimanis un Līdums.
