«Bankas Baltija» (BB) vadībai — Aleksandram Laventam un Tālim Freimanim — ir jāuzņemas atbildība par informācijas slēpšanu, par bankas novešanu līdz bankrotam un bankas aktīvu izsaimniekošanu,» pirmdien, sniedzot liecību tiesā, sacīja premjers Einars Repše.
Repše, sākot liecības sniegšanu BB prāvā, pirmdien pauda viedokli, ka BB vadība maldināja gan Latvijas Banku (LB), gan visu sabiedrību, līdz pēdējam apgalvojot, ka bankas finansiālā situācija ir tuvu ideālai.
«BB vadība maldināja uzraugošo institūciju — LB — par bankas patieso finansiālo situāciju. Tas savukārt traucēja savlaicīgi veikt korekcijas bankas darbībā, un ir tiešā cēloņsakarībā ar noguldītājiem radītajiem zaudējumiem,» savu nostāju pauda Repše.
«Kad mēs [Latvijas Banka] pārņēmām BB, no tās bija palikusi tikai bezvērtīga čaula. Bankas aktīvi bija tā izsaimniekoti, ka šīs kredītiestādes sanācija prasītu milzīgas investīcijas,» stāstīja Repše.
Liecinieks uzsvēra, ka tāda finanšu katastrofa kā BB krahs nav iespējama bez iesaistīto personu mērķtiecīgām darbībām. «BB vadība pārdroši spekulēja ar iespējamo lata devalvāciju, taču valūtas svārstības vien nekad nevarētu nodarīt tik milzīgus zaudējumus, kā tas bija šajā gadījumā,» teica bijušais LB vadītājs. Viņš vairākkārt sacīja, — ja BB zaudējumi būtu bijuši tādā apmērā, kādus tos parādīja bankas vadība, kredītiestāde bija atjaunojama.
Viens no iemesliem, kādēļ pārtraukts bankas iespējamais atjaunošanas process, esot bijusi pēkšņā informācija par BB noslēgto cesijas līgumu ar Maskavas banku «Intertek», kā rezultātā šai bankai tika cedēts BB kredītportfelis. «Tas mums bija šoks. Šo līgumu — dažas aprakstītas lapiņas, bankas dokumentu klāstā atrada Uldis Klauss, kurš BB sāka strādāt kā LB norīkota persona,» stāstīja Repše. «Ja mēs par šo darījumu būtu zinājuši iepriekš, nekādu sarunu par bankas kreditēšanu no valsts līdzekļiem nebūtu,» teica Repše. Tāpat viņš norādīja, ka būtu slēdzis BB jau gadu iepriekš, ja vien būtu zinājis patieso situāciju šajā kredītiestādē.
Repše, pretēji Laventa pirmdien no rīta teiktajam, stāstīja, ka auditorfirmas «Coopers&Lybrand» pārstāvji sūdzējušies, ka viņiem bankā netiek sniegta visa auditam nepieciešamā informācija. Viņš noraidīja jebkādus pārmetumus BB administratoriem un likvidatoriem, ka tieši šo personu darba rezultātā BB būtu piedzīvojusi bankrotu. «Jā, administratori mainījās, taču viņi darīja to, kas viņu spēkos bija tobrīd iespējams. Nav pamata apgalvot, ka viņu rīcības dēļ BB stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās,» teica Repše.