Ceturtdien Eiroparlamenta (EP) Ārlietu komiteja nobalsoja par EP deputātes Elizabetes Šroteres izstrādāto ziņojumu par Latviju, daļēji mīkstinot tajā pret Latviju vērsto kritiku.
Kā informēja EP Preses nodaļa, Ārlietu komitejā pieņemtajā dokumentā atbalstīti Latvijas valdības centieni apkarot korupciju. Ziņojumā uzteikts KNAB ieguldījums augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanā, izteiktas arī nopietnas bažas par demokrātiskas kontroles trūkumu pār šo Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestādi.
Dokumentā uzteikts progress juridisko reformu jomā, vienlaikus norādot, ka Latvijai jāstrādā pie pirmstiesas izmeklēšanas termiņu samazināšanas, jārisina pārpildīto cietumu jautājums, ka arī nopietnāk jāpievēršas cilvēku tirdzniecības apkarošanai.
EP Ārlietu komiteja nolēma svītrot no ziņojuma paragrāfu par problemātisko situāciju nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē Olainē, tomēr Latvijas valdība joprojām tiek aicināta nekavējoties piešķirt nometnē dzīvojošajiem cilvēkiem rezidentu statusu un darīt visu, lai veicinātu šo cilvēku integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Atzinīgi vērtē naturalizāciju
Ziņojumā atzīts, ka Latvijas pilsonības, valodas un izglītības politika kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem. Komiteja atzinīgi vērtē naturalizācijas tempu pieaugumu 2003. gadā, vienlaicīgi atzīstot, ka process vēl arvien ir pārāk lēns. Tāpēc Latvijas atbildīgās iestādes tiek aicinātas aktīvāk veicināt naturalizāciju, piemēram, atvieglojot valodas prasības gados vecākiem cilvēkiem. Ziņojumā arī Latvijas valdība aicināta pārdomāt iespēju atļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī ieteikts drīzumā ratificēt Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības konvenciju.
Aicina nodrošināt bilingvālu izglītību
Izglītības sistēmas sakarā pieņemtajā dokumentā Latvijas varas iestādes aicinātas nodrošināt bilingvālās izglītības modeļa veiksmīgu funkcionēšanu skolās, kā arī uzsver nepieciešamību saglabāt adekvātu lomu izglītībai mazākumtautību valodās. Deputāti uzskata, ka elastīga jauna likuma ieviešana varētu veicināt sociālu un ekonomisku Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju un mazināt spriedzi sabiedrībā.
Savukārt punkts par Latvijas un Krievijas attiecībām neparādās Latvijas sadaļā, jo robežlīgumu ratifikācijas problēma skar arī Igauniju. Vispārējā sadaļā EP Ārlietu komitejas deputāti uzsver, ka robežlīgumi nav parakstīti Krievijas atteikuma dēļ un tie ir attiecību normalizēšanas galvenais priekšnoteikums.
Aicina izmantot lauksaimniecības attīstības programmas
Ziņojums konstatē progresu lauksaimniecības fondu apguvei paredzētas administratīvas sistēmas izveidē. Vienlaikus tas aicina Latvijas valdību izmantot lauksaimniecības attīstības programmas, lai veicinātu pārtikas ražojumu dažādošanu un augstas kvalitātes pārtikas pārstrādes uzņēmumu attīstību visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot darba vietas tieši lauku iedzīvotājiem.
EP Ārlietu komiteja atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu iekļaut tādus projektus kā «Rail Baltica» prioritāšu sarakstā, veicinot Latvijas modernizāciju.
Iepriekšējas dienas debatēs Latvijas novērotājs Juris Dobelis (TB/LNNK), bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvis atgādināja deputātiem Latvijas vēsturisko pieredzi, kuras rezultāts ir valsts pašreizējā sabiedrība.
Šrotere ceturtdien žurnālistiem skaidroja, ka vēlējusies veidot uz nākotni vērstu ziņojumu, jo teksta ierobežotajā apjomā nav iespējams atsaukties uz katras valsts vēsturisko pieredzi.
Eiroparlaments par EP Ārlietu komitejas apstiprināto ziņojumu balsos 10. marta plenārsēdē Strasbūrā.