Ukrainas bēgļu bērniem no nākamā mācību gada būs jāmācās arī Latvijas skolās

Apollo.lv
Skolas telpas. Ilustratīvs foto.
Skolas telpas. Ilustratīvs foto. Foto: Edijs Pālens/LETA

Kompleksi risinot Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas jautājumus un izvērtējot līdzšinējo pieredzi, plānots noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Ceturtdien, 25. aprīlī, IZM organizētajā diskusijā par Ukrainas bēgļu integrāciju, iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā pārrunāja ar ANO bēgļu aģentūras, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un atbildīgo ministriju pārstāvjiem.

IZM atbilstošus grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai un drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre – Lathere pauž:

"Tālmācība nesniedz bērniem tik ļoti nepieciešamos sociālos kontaktus un cieš bērnu labbūtība, psihoemocionālais stāvoklis. Tādēļ ir svarīgi, ka visi bērni mācās skolās Latvijā, kur varam nodrošināt arī visu nepieciešamo atbalstu gan mācībās, gan palīdzot iekļauties sabiedrībā."

Lai nodrošinātu Ukrainas bērnu labbūtību, veicinātu viņu integrāciju un risinātu izglītības apguves jautājumus, IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.

Viens no modeļiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus.

Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā (matemātika, latviešu valoda, svešvaloda) noteikti valsts pārbaudes darbi.

Savukārt, trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.

Sākot ar šo mācību gadu, Latvija ir ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, kur tiek piedāvāta iespēja apgūt valodu, pirms uzsāk regulārās mācības.

Lai nodrošinātu sekmīgu Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanos Latvijas skolu vidē, IZM īsteno ciešu sadarbību ar citām, Ukrainas bēgļu integrācijā iesaistītām institūcijām un organizācijām – Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Diskusijas laikā ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji uzsvēra mācības klātienē kā būtisku priekšnosacījumu bērna labbūtībai un psihoemocionālajam stāvoklim un atzinīgi novērtēja IZM piedāvātos risinājumus Ukrainas bēgļu integrācijai Latvijas izglītības sistēmā, uzsverot daudzveidīgos risinājumus, lai pēc iespējas veiksmīgāk bērni iekļautos gan skolas vidē, apgūtu latviešu valodu, kas palīdzēs arī sekmīgai izglītības programmas apguvei.

Pašlaik, respektējot Ukrainas pusi, Latvijā nodrošināta liberāla pieeja, ļaujot izvēlēties atbilstošāko mācību veidu – klātieni vai attālinātās mācības Daudzi Ukrainas bērni izvēlās tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.

Saskaņā ar PMLP datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un provizoriski šie bērni izglītību iegūst tālmācībā Ukrainā. Svarīgi ir apzināt, vai izglītojamie apmeklē skolu, un gūt pārliecību, ka viņi ir iesaistīti izglītības procesā un mācību satura apguvē.

IZM nodrošina virkni atbalsta pasākumus: gan individuālo mācību plānu skolēniem, gan valodas apguves iespējas bērniem un vecākiem, dažādus neformālās izglītības pasākumus, lai atbalstītu Ukrainas bērnus un jauniešus viņu dzimtās valodas, tradīciju un kultūras vērtību saglabāšanā.

Tāpat nodrošinot dažādus pasākumus, lai mazinātu psihoemocionālo spriedzi bērniem atrodoties tālu prom no dzimtenes.

Diskusijā par Ukrainas bēgļu bērnu integrāciju Latvijas izglītības sistēmā piedalījās ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecības Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vadītāja vietniece Jolande Dītviga (Yolande Ditewig), ANO Bēgļu aģentūras Eiropas biroja eksperts izglītības jautājumos Frederiks Smets (Frederick Smets), Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes, Jelgavas, Daugavpils, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētu Izglītības pārvaldes, organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvji.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu