Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8671762t1hc727.jpg)
Cilvēka dzīvības neaizskaramība ir ētikas princips, kas sabiedrībai būtu jārespektē. Nekādi ekonomiski, sociāli vai reliģiski apsvērumi neattaisno bērna nonāvēšanu — ne tikko ieņemta, ne jau piedzimuša.
Tomēr nebūtu pareizi visu atbildību par jauno dzīvību uzvelt sievietes pleciem. Tas ir arī bērna tēva, ģimenes un — beigu beigās — sabiedrības pienākums rūpēties, lai katrs bērns, nākot pasaulē, būtu gaidīts, tiktu tajā uzņemts un spētu pastāvēt.
Grūtniecības pārtraukšanu, nevar atrisināt ar aizliegumu
Tiklīdz būsim ar likumu kaut ko aizlieguši, radīsies virkne veidu un metožu, kā cilvēki mēģinās aizliegto pārkāpt. Aborta gadījumā — ar nekvalificētu mediķu palīdzību vai citādi. Gan literatūrā, gan cilvēku atmiņā varbūt vēl ir palikuši laiki, kad neprecēta sieviete, kas palika stāvoklī, bija sevi apkaunojusi. Sabiedrības spiediena dēļ viņa nereti padarīja sev galu, jo ārlaulības grūtniecība bija kauns un pazemojums visai ģimenei.
Ja apskatām jautājumu no valstiskā viedokļa, būtu saprātīgāk, ja nauda tiktu izlietota nevis aborta aizliegšanas pasākumiem, bet sabiedrības izglītošanai un izskaidrošanai par kontracepcijas jautājumiem. Kā mediķis uzskatu, ka aizliegums neatrisinās problēmu, bet radīs citas — daudz nopietnākas. Vai ir pareizi aizliegt abortu sievietei, kas ir izvarota? Vai pareizi turpināt grūtniecību, ja grūtniecības sākuma periodā diagnosticēta smaga augļa slimība, kas nav savienojama ar normālu bērna attīstību vai izdzīvošanu? Vai ir ētiski turpināt šo grūtniecību?
Aborta aizliegums radīs nelegālus abortus ar visām no tā izrietošām sekām. Aborts var izraisīt gan nopietnas fiziskas sekas mātes veselībai (iekaisums, neauglība un nespēja iznēsāt nākamo bērnu), gan arī psiholoģiskas problēmas (depresija, astēnija).
Sievietes arī mirs, jo viņām netiks laikus sniegta medicīniskā palīdzība.
Jautājums ir sarežģīts. Vienmēr būs atbalstītāji un kritizētāji. Aborts ir milzīga atbildība. Iespējams, tā ir sievietes vienīgā grūtniecība. Ja gadās sarežģījumi, bērnu vairāk var nebūt. Tai pašā laikā ir milzum daudz cilvēku, kuriem veselības sarežģījumu dēļ nevar būt bērnu. Viņi būtu priecīgi adoptēt veselu bērnu un rūpēties par viņu. Bet ikdienā diemžēl ir daudz juridiski formālu šķēršļu, kuru dēļ tas nav vienkārši nokārtojams.
Nezinu, kā pašlaik, bet pirms kāda laika Vācijā aborti bija aizliegti. Sievietes brauca tos veikt uz Holandi. Vienmēr, kur ir strikti aizliegumi, ir radušās problēmas.
Ģimenes ārstam vajadzētu būt uzticības personai, kas sniedz informāciju un padomu par kontracepciju, kā arī izglīto, jo viņš vislabāk pazīst sievieti, viņas dzīvesveidu, tāpēc varētu ieteikt visatbilstošāko kontracepciju.
Nopietns arguments par labu sievietes brīvai izvēlei ir atziņa, ka nav iespējams šādas procedūras aizliegt, slepus tas tiks tik un tā darīts.
Drīzāk būtu jāpalīdz sievietēm uzzināt, ko īsti nozīmē šis viņu pašu pieņemtais lēmums, kāds risks tas ir sievietes veselībai.
Individuāla izvēle, vai grūtniecību saglabāt
Un tomēr man gribas cerēt, ka arī sabiedrībā tiks izveidoti apstākļi, kas ļaus bērnam nākt pasaulē. Piemēri nav tālu jāmeklē. Eiropā ir sen pazīstama lieta, ka baznīcas vai sabiedrisku organizāciju paspārnē sev vietu atrod anonīmas topošās mātes, kas bērnus nevēlas paturēt. Tur dzimst negribēti bērni, taču citas ģimenes ar prieku ņems savā paspārnē šos mazuļus un uzaudzinās.